Vienreiz parakņājos pa vīrieša datoru. Es sevi ienīstu par to. Man sākās drudzis, trīcēju no aukstuma, bet seja dega no karstuma. Vēmu, raudāju, gandrīz sabruku. Meitenes, nevajag rakņāties.
Kokam divi gali, ar to es nebiju domājusi, ka jādzīvo acīm ciet. Ir labi, ka vairs nav jādzīvo ar muļķa masku, bet tajos brīžos reizēm gribas kliegt: "Kāda suņa pēc, es kaut ko meklēju?"
Savu bijušo veci, ja kas.
Nē, ar orientāciju viss bija kārtībā, ja saproti, ko ar to domāju!