Vīrietis nevis bēga prom, bet jutās kā trešais liekais un nevēlēdamies izraisīt dusmu lēkmi vai ko tādu nolīda maliņā. Šis ir stāsts par kārtējo trako māmiņu - piedzima bērns, tātad 24/7 tikai viņš, tikai viņš, tikai viņš. Neviens nedrīkst nākt klāt, neviens nedrīkst viņu kopt - jo tikai māmiņa to māk darīt pareizi. Skumji, bet pilnīgi visi šie stāsti beidzas šādi.
Par pašu situāciju - neskrien ar galvu sienā. Vīrietis pie tevis turas. Izrādi kaut mazāko nožēlu par putru ko esi savārījusi! Ja viņš būtu gājējs - ietu. Kaut zem tilta dzīvotu, bet aizietu. Viņš gaidīja četrus gadus un tikai pēdējo mēnesi tu esi atģidusies, ka kaut kas nav labi. Savācies un cīnies, ja vēlies ar viņu būt kopā. Pēc šāda emocionāla pazemojuma kādu Tu viņam esi sarūpējusi pēdējos gados viņš ir pelnījis sapratni.
Protams, ka viņš lūzt - protams, ka saka var arī aiziet. Viņam nav ne mazākās ticības tam, ka Tu spēj mainīt savu attieksmi. Ja viņš tevi nemīlētu, viņa tur (tev blakus) vairs nebūtu. Lai sakārtotu šīs attiecības ir vajadzīgs runāt - monologā līdz nelabumam. Un bez skaļiem vārdiem nepieciešami arī darbi - šoreiz tā būtu iztapība. Dari visu ko viņš vēlas - piepildi viņa sapni, kuru pati sagrāvi un apspļāvi - esi ne tikai māte, bet laba sieva, dzīva sieviete. Samīļo viņu, pagatavo vakariņas, sarūpē divvientulību - romantiku. Esi maiga un uzsver viņa lomu - kaut speciāli dauzi spuldzītes un lūdz viņam tās nomainī, lai varētu viņu uzslavēt.
Pazemojoši? Nebūt nē. Tu pazemoji vīrieti izsvītrojot viņu no savas dzīves. Vīrietis vēlas bērnus, jo viņš mīl sievieti - ja sieviete sāk bērnu mīlēt vairāk kā ģimeni kopumā, tad viņa kļūst tikai par māti. Salauž vīrieti un liek tam atsvešināties. Tādēļ, ja tu viņu mīli, tad saņemies. Tomēr, ja tas nāk caur zobu griežšanu un ar zināmu nepatiku, tad pati saliec viņam mantas un esi tad tikai māte. Citas sievietes vienkārši nav radītas tam, lai spētu apslāpēt sevi un rīkotos racionāli - nedarot pāri ne sev, ne bērnam, ne vīram.
P.S. Veiksmi.