ne vienmēr visi ir tik ideāli un runā par savām problēmām. turklāt, ja bieži ir uzskats, ka, ja vīrieti apmīļo, apčubina, tad viņš ir kā otrs bērns. kāpēc, katad, kad sieviete saka, ka viņai pietrūkst uzmanības, visas liek viņai to pieprasīt vai iet prom. tad, redz, tas netiek uzskatīts, ka sieviete uzvedās kā bērns. bet, ja vīrietis pieprasa uzmanību, tad viņš ir bērns. neiet jau runa par to, ka sievietei ir jāvāc viss aiz vīrieša un bez maz vai pēdas jālaiza. un ja šāds uzskats sabiedrībā valda un attiecībās nav par to spriests, tad saprotams, ka rodas bailes, ka tagad arī viņu nozākās. pēc kara visi gudri, bet ja visi būtu tādi ideāli un vienmēr runātu, tad šķirtu pāru, šķiet vispār nebūtu. jā, vīrietis varbūt varēja nākt pēc darba mājās un nedzert aliņu viens kāpņu teļpā vai mašīnā. bet sieviete šādu situāciju vnk varēja nepieļaut. tas, ka viņu savstarpējo attiecību dēļ tā varbūt notika, nenozīmē, ka bērnam bija jācieš. abi bija vainīgi, bet nevar arī veltīt visu savu mīlestību bērnam, bet vīrietim, savukārt, neko. labi, ka autore to pamanīja. iespējams, ka vēl var ko saglābt.
972
