Neons
godīgi sakot, tu kā sieviete varētu pašreizējo autores situaciju paciest? Ka tavs vīrietis dzerstās apkārt visas brīvdienas, dod to vienu sms ziņu kur tiek pateikts ka ir iedzēris un mājās nebūs? Tad kad atbrauc mājās pat nekādu normālu ģimenisku interesi neizrāda, plus vel iedzer aliņu. Un vel tai pašā dienā kad atbrauc, vakarā izdomā iet pie drauga ko tur labot, un velns viņ sazin vai pat tā ir patiesība vairs.
Godīgi sakot, es tādu situāciju nepieļautu jau no pirmās dienas. Nekad neļautu sēdēt kāpņutelpā vai mašīnā un dzert alu, nekad nepieļautu, ka nenakšņo mājās vai vispār katru nedēļu tusē ar draugiem. Es noteikti neklusētu, bet uzreiz darītu viņam zināmu, ka tas mūsu attiecības nav ne tikai pieļaujams, bet pat nav iedomājams.
Taču man nav šādu problēmu. Mans vīrs bez manis nekur izņemot darbu neiet. Mājās skriešus skrien un man pat grūti viņu dažreiz piespiest aiziet kaut kur ar draugiem, jo viņam ļoti patīk būt ar mani, mūsu ģimeni un mūsu mājās. Bet tas viss nav tāpēc, ka viņš ir tāds cilvēks. Viān arī patika i patusēt, i uz sporta zāli staigāt, i darbā aizsēdēties un tad vēl visādas darīšanas līdz pusnaktij u.tml. Viss tas, kas ir tagad mums - tas ir tāpēc, ka ir strādāts pie tādām attiecībām. Pacietīgi, uzmanīgi, rūpīgi un regulāri. Un neiztika bez rūgtuma, asarām un krupja rīšanas. Nācās gan piekāpties, gan būt pazemīgai un mierīgai, kad gribējās pa purnu sadot u.t.t. Bet, protams, arī viņš daudz ir darījis attiecību labā.
Tāpēc izsakot savus ieteikumus autorei, es to ņēmu no savas pieredzes un sava skatu punkta. Manas attiecības ir izdevušās. Un es centos ieteikt to labāko, ko vien varu izdomāt, lai autore spētu kaut kā glābtu to, kas vēl, cerams, ir glābjams.
972
