Neons
godīgi sakot, tu kā sieviete varētu pašreizējo autores situaciju paciest? Ka tavs vīrietis dzerstās apkārt visas brīvdienas, dod to vienu sms ziņu kur tiek pateikts ka ir iedzēris un mājās nebūs? Tad kad atbrauc mājās pat nekādu normālu ģimenisku interesi neizrāda, plus vel iedzer aliņu. Un vel tai pašā dienā kad atbrauc, vakarā izdomā iet pie drauga ko tur labot, un velns viņ sazin vai pat tā ir patiesība vairs.
Pietam ka autore jau vakar viņu līdz vēlam vakaram gaidija mājās, pārstresojusies un no rīta neko labāk nebija. Vai tu varētu to visu emociju uzplūdu un sāpju sajūtu, uztraukumu un niknumu noturēt sevī vel divas nedēļas, kad liekas ka ir jau līdz brošai?
Es saprastu ja viņš būt ok vēss pret viņu, bet tā aizsardzības poza kuru viņš ieņem ar katru mirkli liekas aizvien aizdomīgāka, ja viņš būtu tik aizvainots vai viņam viņa piegriestos, tā pat agri vai vēlu viņš runātu ar viņu, bet viņš paliek pie tā ka viņa lūk zāģē, bet varbūt viņš tā saka, jo tai zāģēšanai ir pavisam nopietns pamats. Jo viņš zin ka viņš negrib uzsākt attiecību sarunas jo varbūt saniknosies vel vairāk un izspļaus ko tādu ko pats nožēlos pēc tam (kaut vai par to pašu ka viņš varētu viņu krāpt).
Un tam jau nav nozīme cik gadus dzīvo, cilvēki mainās ar gadiem, un ko kādreiz varēja paciest, vairs ar vienkārši nevar.