Kāda minēja, ka liekas nepareizi, ka viens tic, bet otra puse netic, bet precas baznīcā. Es esmu ticīga, apmeklēju baznīcu, iesaistos kalpošanā, bet mans vīrietis netic. Bet mēs noteikti laulāsimies baznīcā. Un man neliekas, ka tas ir liekulīgi. Viņš ļoti respektē un ciena, ka es ticu Dievam. Mēdz nākt man arī līdzi uz baznīcu, atbalsta to. Un domāju, ka laulības baznīcā viņš uztvertu par loģisku lietu. Citādāk varbūt būt, ja viņš būtu pret...
Bet, manuprāt, to nevar saukt par liekulību, ja arī abi ir neticigi. Manuprāt, Dievs priecājas par katru jaunu ģimeni, jo tas ir loģisks, pareizs attiecību solis. Nepareizi ir, ka kādas konkrētas konfesijas šādi piesaista draudzes locekļus (liekot kristīties/iesvētīties pirms laulībām) un vēlāk iekasē kādu draudzes locekļa maksu.
Cik zinu, manā konfesijā tai pusei, kas nav kristīta, nav obligāti jāpievienojas draudzei, jo kristības ir daudz kas svarīgāks par vienkārši lekciju paklausīšanos un ūdens apšļakstīšanu - tā ir ticības apliecināšana. Bet pārim pirms laulībām laikam ir jāiet kopā uz laulību nodarbībām, kur runā par to, kā viens otru vairāk mīlēt, būt pazemīgiem un kā izvairīties/iziet no konfliktiem. Bet tā sīki to neesmu vēl noskaidrojusi :)