Kad es ar savu iepazinos, biju apmeram shada
(pirma bilde ko atradu)
Tagad esmu ta teikt
normala, mans neko nav teicis, bet zinu, ka agrak vinam patiku labak, ne velti tak samilejas toreiz, bet tas protams nenozime, ka tagad iekaro mazak vai nepatiku. Un tagad lenam, ar sportu, pareizu esanu eju uz savu merki. Nesaku, ka gribu but tiesi tada un nesaku, ka man tas izdosies, bet es gribu nodzit to lieko jo man ir loti smalki kauli, viss labi redzams. Un es to daru sevis del, ne viriesa, kaut ir patikami vienmer izskatities labak ari prieks sava viriesa.
Ja velies tievet, dari sevis del. Ja nevelies, nedari neko, tikai jarekinas, ka otrs to var nesaprast. Nu ir vinam uz to tiesibu un parmest nevar, katram ir cilveka tips kurs seksuali pievelk.
Bet ar dzīvesivetas un darba maiņu plus papildu slodzi mācībās tā sanāca, ka sportot pārtraucu un tā arī neatsāku. Arī ēšanas režīms pajuka (man vienmēr paticis labi paēst), un tas, ko agrāk nodezināju sportojot, sāka krāties uz vidukļa... Par to viņš arī mani tagad zāģē, ka esmu palaidusies (ne uz tādiem nosacījumiem esot stājies attiecībās 
Puisi tāpēc vien toč nemainīšu 
, tā ka nezinu īsti, ko iesākt...
4
