čāča, tavs draugs nav vēzis pēc horoskopa? :D
zinu trīs vēžu,kas visi krāj dekoratīvas kastītes :D
Es esmu tikai skaistu drēbju krājēja. Un grāmatu, bet tikai izlasīto ,interesanto un mani saistošo.
Bet ta visādi citādi, man patīk minimālisms, ļoti daudzās jomās. Lai gan istaba ir dekoratīva, bet mantu nav daudz un visas vienmēr perfektā kārtībā. Neciešu mantu haosu, atslēgas vienmēr vietā, ķemmes saliktas, kurpes kastēs.
Atdodot, vai izmetot, jūtos daudz patīkamāk, nekā krājot. Pārņem tāda viegla atbrīvotības sajūta. Un vienmēr pieturos pie viena likuma, uz katrām trim izmestām mantām jānopērk viena vietā, nevis trīs vietā. Par mani jau smejās, ka beigās es palikšu bez mantām vispār.
Visgrūtākais ir dzīvot kopā ar krājēju, man mamma ir krājēja tips(kurs gan veiksmīgi mācas par tādu nebūt) un draugs. Viņa geo, vēstures, autobilda un dari pats, kalni mani kapā iedzīs. Bet nu mums ir sarunāts, ka viņa istabā viņš drīkst visu ko un kā vēlas likt, bet pārējā mājā tas nedrīkst atrasties :D
Bet, nu trakākais gadījums, kuru es zinu ir manas vecmāmiņas brālim. Viņs bija kara laika cilvēks un ,kad atgriezās mājās no kara, viņš bija nedaudz sajucis. Un tad viņš sāka lielo mantu krāšanu.Avīzes, visādi atkritumi, metāllūzņi, vāzes, kurpes pa vienai. Punkts uz i bija, kad viņš atstiepis mājās maza puisīša apakšbikses, kuras atradis ezermalā.
Un tad nu tā istaba izskatījās līdz grieztiem piekrauta ar avīžu kalniem u.c. sū. Pats , viņs vairs negulēja, bet bija iekārtojis krēslu uz kura aizmidzis sēdēja, šauras ejas galā. Un vislabāk situācijas nopietnumu parādīja mūsu suns, viņs iegāja istabā, aizgāja pa eju līdz galam, un saprata, ka nevar apgriezties un atmuguriski virzījās uz izeju :D