Iejaukties vai nē?

Ja godīgi, nezinu. es neiejaucos, un labi vien ir. beigu beigās draudzene saspraudīs batonus ausīs un tu paliksi vainīga, bet,ja viņi tāpat paliks kopā, ar tevi draudzīgas attiecības neuzturēs, jo to negribēs viņa draudzene.
īsāk sakot - nelien tur, kur tev neprasa, lai cik ļoti gribētos.
vari jau riskēt, bet sekas var būt visādas.

Kāds tev no tā labums? Medaļu par to kāds iedos? Nevajag bāzt degunu tur, kur nevajag. Dzīvo savu dzīvi un ļauj dzīvot citiem. Laiks visu noliek savās vietās un viss notiks tā kà tam jānotiek. Neesi tak nekads dievs, ka jāiejaucas un jĀregulē citu dzīves. Katras pieļauj savas kļudas un katram savs ceļš ejams. Labāk dari kko interesantu, kas pašu aizrauj un liecies mierā.

Nē!
Tu nekad nezini patieso attiecību stāstu.

Nē, nē un vēlreiz nē.

Man bik bail no tās otras puses - kāda būs attieksme, kad viņš uzzinās, ka es to visu laiku zināju? Nav jau vienkārši kolēģis, bet labākais draugs. Jā, tas puisis aizvieto labāko draudzeni un pat uz šopingu nāk līdzi un palīdz kleitas izvēlēties..

* kolēģis vai paziņa

Lai cik grūti būtu, es klusētu , tādas lietas skar pāri... Un citiem, lai cik tuvi viņi nebūtu nav jālien. Pieauguši cilvēki paši tiks galā .

Nē, nē, nejaucies iekšā. Lai paši ar visu tiek galā.

Es gan pateiktu un tad tālāk, lai pats rīkojas un domā ko darīs.

Nelien, kur tev neprasa.

Savam labākajam draugam pateiktu,jo zinu,ka viņš man ticētu un apvainotos,ja es nepateiktu. Citos gadījumos (vnk draugi,paziņas,kolēģi)-laikam nē.

Man bik bail no tās otras puses - kāda būs attieksme, kad viņš uzzinās, ka es to visu laiku zināju?

1.viņš var tevi uzskatīt par meli,kurai riebjas viņa draudzene-tātad draudzībai kaput.
2.viņš var dusmoties uz tevi,ka tu to zināji un neteici-draudzībai kaput.
3.viņš to visu jau zina(iespējams pats arī nav balts un pūkains,to tu nekad nevari zināt) un dusmojas,ka jaucies attiecībās-arī šis tas kaput.

Kamēr tev nav skaidru pierādijumu(bilde, izkopēta sms sarakste, čats, vai es pat nezinu kas vēl), tikmēr neiejaucies. Tas būtu stulbākais ,ko varētu izdarīt, jo vai nu tev neticēs, vai ja noticēs, vainos tevi.
Ja viņš atklāj un jautā tev , saki ,ka tev bija aizdomas, dēl tāda un tāda gadījuma, bet nekko vairāk...

Vispār jau labāk nejaucies.
A kā tu zini, redzēji viņus darbībā?

Es nespēju iedomāties nevienu situāciju-ja vien tu nestāvēji pieturā blakus viņa meitenei ,kamēr viņa laida ar puiša labāko draugu- kurā tavs draugs spētu uzzināt ,ka tu par šo notikumu zini.

Kāpēc, lai neteiktu?
Ja tu nepateiksi, tad būs kā līdzzinātāja, un savā ziņā nodosi jūsu abu draudzību, tāpat kā viņa otra puse.
Es pateiktu. Man riebj, ja cilvēks tiek vazāts aiz deguna vai čakarēts. Labs draugs neļaus tā izturēties pret savu draugu.
Pirms pāris gadiem arī neteiktu.

Es neko neteiktu. Vienalga vai draugam vai radiniekam otra puse redzēta aizdomīgā situācijā.
Nekad negribu jaukties svešā ģimenē.
Citādi var sanāk kā spāņu seriālā - baumas, tenkas, ticu, neticu un galu galā pašam būs samaitātas attiecības.
Vairiantus - "gribēju kā labāk" - nevajag.

Ja Tu pati redzēji nevis vienkārši divdomīgu situāciju, bet acīmredzamu faktu, tad noteikti teiktu! Taču, ja stāsts no "man teica" vai "runā,ka", tad neko nesaki, neko!

Tu vari pajautāt, kā viņiem iet attiecībās, ja jau viņš tev ir labs draugs, un no tā vadies.

Ja Tu pati redzēji nevis vienkārši divdomīgu situāciju, bet acīmredzamu faktu, tad noteikti teiktu! Taču, ja stāsts no "man teica" vai "runā,ka", tad neko nesaki, neko!

Vai redzēšu faktu vai dzimumaktu tas ir vienalga. Paturēšu visu pie sevis un neteikšu ne uzreiz ne vēlāk, pat ja viss atklājās.
Neesmmu tenkotājs.

Es negribētu ja kāds pie manis atskrietu un stāstītu ko un ar ko patiesībā redzējis manu sievu.
Gan mēs paši tiksim galā.