Sirds sāp..(krustvecāku būšana)

 
Reitings 38
Reģ: 30.04.2013
Sveikas tās, kurām tāpat kā man nenāk miegs!
Nupat kā man piezvanīja vīrs un paziņoja jaunumus- viņa māsa viņam piedāvājusi būt par krusttēvu abām viņas meitām! Viņš piekritis. Pirmkārt jau biju šokā un sirds sāp par to, ka viņš pieņēmis tādu svarīgu lēmumu, ar mani pat neparunājot..
Pēc tam, kad pateicu viņam savu viedokli un izjūtas šajā jautājumā, viņš apdomājās un izlēma, ka pateiks māsai, ka abām viņš tomēr nebūšot, bet tikai vecākajai no meitenēm...par viņu viņš atteikt nevarot, jo esot piekritis būt par krusttēvu jau tad, kad viņa piedzima (pirms 5 gadiem). Krustmāte būšot māsas māsīca.
Kamols kaklā un nesaprotu kā būt...
Man tas nav pieņemami, šī "pāra dalīšana"- gan man, gan vīram krustvecāki ir laulāts PĀRIS.
Un arī es esmu sapņojusi par to, ka tas būs tik skaisti, ka arī mums ar vīru būs kopīgi krustbērni...
Saprotams, ka vecākiem pašiem ir tiesības izvēlēties, kas būs viņu bērnu krustvecāki, bet tomēr....
Ar vīra māsu attiecības mums vienmēr ir bijušas lieliskas- viņa bieži man zvana un stāsta savus priekus, bēdas, dodu viņai padomus, iesaku lietas.. abi ar vīru braucam pie viņiem ciemos..turklāt ar meitenēm attiecības man ir vienreizēji labas, esmu viņas auklējusi, vecāko no viņām vedusi uz bērnu pasākumiem...
Un tagad šādi...sirds sāp, asaras birst un ir liels aizvainojums, ka mēs ar vīru neesam izvēlēti kā pāris..bet viņš viens atsevišķi...

Kādas ir jūsu domas par šo krustvecāku būšanu, kad krustvecāks ir tikai viens no pāra?
Vai jūsuprāt es pārspīlēju ar savu emocionālo attieksmi?
Vai pastāstīt viņa māsai kā jūtos? Kā būt...?
Lūdzu palīdziet ar ieteikumiem.... :(

(piebildīšu, ka ar vīru esam pazīstami 5 gadus, bet precēti- 2 mēnešus)
07.08.2013 01:05 |
 
Reitings 430
Reģ: 21.06.2013
Neizlasīku visus iepriekšējos komentārus, tāpēc atvainojiet, ja atkārtojos.

Par krustvecākiem gandrīz vienmēr izvēlas radiniekus (māsas, brāļus, māsīcas, brāleņus u.t.t.)

Ne man, ne manam brālim, ne arī manam bērnam krustvecāki nav laulāts pāris. Tas ir tikai normāli.

Ja tev šī situācija liekas aizvainojoša, tad nevaino tajā savu otro pusi, jo ne jau viņš izvēlējas-viņu izvēlējās māsa par krusttēvu.
Jā es uzskatu, ka šajā jautājumā tu esi pārāk emocionāla, jo nekas nenotiks , ka kādu pus stundu baznīcā viņš pastāvēs atsevišķi no tevis. Pēc tam visu laiku atkal būsiet kopā.
07.08.2013 15:57 |
 
Reitings 35
Reģ: 12.12.2012
Pagaidām bērnu nav, bet cik ar draugu esam runājuši par krustvecāku lietām, tad arī domājam kādreiz par krustmāti likt manu labāko draudzeni un viņa labāko draugu, kuri nav pāris. Nesaskatu neko tādu tur, vienkārši domājot, kuri cilvēki būtu vispiemērotākie un domāju, ka viņi nepazudīs no mūsu dzīves, un arī bez domas par to, ka ieliks mūs par krustvecākiem viņu bērniem.

Pašai krustvecāki ir tēta brālis ar bijušo sievu, ar kuriem nav nekāda kontakta gandrīz 15 gadus.. Takā arī ne vienmēr radinieki ir pati labākā izvēle...

Pašai ir divas māsas, kurām katrai pa vienam bērnam, bet nevienam neesmu krustmāte :D
Draugam nav ne māsu ne brāļu.
07.08.2013 16:09 |
 
Reitings 5516
Reģ: 03.08.2013
Atvainojos, bet kas tev ar galvu? Tas ir normāli, ka vecāki nevar savu bērnu nokristīt tā kā viņi paši vēlas un tavam vīram jāatsakās no goda kļūt krusttēvu tikai tāpēc, ka tu "izklāstīji vīram kā tu jūties šajā sakarā"? Tak dzemdē savus un kristī kā gribi. Neviens tev nav parādā savus bērnus par krustbērniem dot, lai arī cik saldējumus tu viņiem nepirktu. Par ko tur raudāt, es nesaprotu?
07.08.2013 16:12 |
 
Reitings 3652
Reģ: 26.10.2012
Nopietni? Tu apvainojies???
Manam vīrietim ir labākie draugi, bet es nespēju iedomāties,ka es būšu krustmāte kādam no viņu bērniem! Galu galā arī draugu meitenēm ir draudzenes,kuras butu pelnijushas sho godu! nevis es!
07.08.2013 16:14 |
 
Reitings 2215
Reģ: 26.01.2011
Nelasīju komentārus, bet tieši tāpēc man liekas neprāts kristīt mazus bērnus. Pirmkārt jau tapēc vien, ka bērnam ir tiesības izvēlēties - gribu būt kristīts vai negribu un ja gribu, tad kāda baznīcā.
Otrkārt, gadu gaitā (kamēr bērns pieaug līdz lēmumam kristīties/nekristīties) būs pierādījies 100x kurš būs pelnījis būt par krustvecāku.
Man liekas loģiskāk, ka, piemēram, manam bērnam krusttēvs būtu mans brālis un mana māsa, nevis brālis+sieva vai māsa+vīrs.
Laulātie vienmēr var izšķirties...
Nevajag aizmirst - krustvecākus izvēlas pēc viena svarīga kritērija - kurš no visiem būs tas, kurš uzņemsies atbildūbu par bērnu, ja vecākiem kaut kas notiek (nomirst). Draudzene var būt superlaba un brāļa sieva var būt ideāla, bet ja es no malas redzēšu, ka "nē, viņš/viņa nespētu uzņemties apgādību par manu bērnu" tad neizvelētos to cilvēku.
07.08.2013 16:23 |
 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
svarīgi jau lai atsevišķi ir krustmāte un krusttēvs. nevis pāris. nekur nav jābūt pārim, jo svarīgs ir katrs atsevišķi, manuprāt!
07.08.2013 16:27 |
 
Reitings 3376
Reģ: 18.03.2012
Meitenes, padomājiet par krustvecāka sūtību kā tādu. Tās nav tikai dāvanas un blāblāblā uķi puķi krustērniņš... Tas ir solījums Dievam palīdzēt krustbērnam augt ticībā, pamācīt un kas ir solīts, tas ir arī jāpilda, jo par to nāksies atbildēt Dievam! Ja pats krustvecāks neiet uz baznīcu, nepiekopj kristīgu dzīvesveidu, tad par ko šeit vispār ir runa? Enerģētiskā aizsardzība and other stuff? Don't be ridiculous! Krustvecākam ir jābūt ar augstām morāles vērtībām, viņam ir jābūt ar ticības dāvanu, vienalga vai radinieks, draugs vai kolēģis no darba.

Beidzot! Ilgi gaidīju, kad parādīsies komentārs līdzīgs šim. Ja godīgi, tad mani mazliet pat smīdina tas, kādā statusā tiek k-vecāki ielikti mūsdienās. Ja neizprot k-vecāku īsto un patieso nozīmi, varbūt vispār nevajag bērnu kristīt?
07.08.2013 16:59 |
 
Reitings 287
Reģ: 20.10.2010
Es uzskatu, ka k-vecākiem ir jābūt precētam pārim, bet, ja man tagad būtu bērns, kas jākristī tad noteikti būtu ne-pāris, jo tādu precētu pāru man nav.
Un es izvēlētos tuvākos draugus nevis radiniekus, tādā veidā padarot viņus arī par savas ģimenes sastāvdaļu. :)
07.08.2013 19:52 |
 
Reitings 1701
Reģ: 16.07.2013
Esmu dzirdējusi, ka krustvecākiem nav jābūt laulātam pārim, lai gadījumā, ja viņi izšķirtos, bērnam paliktu abi krustvecāki. Mani krustvecāki nav pāris, tāpat krustvecāku mūsdienu nozīmi nepārāk saprotu, pati tāda negribētu būt (parakstos zem apelsinu_sirds_pusite vārdiem), tā kā autores sāpe liekas muļķīga.
07.08.2013 19:57 |
 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Manā ģimenē 3 bērniem (tai skaitā man) krustvecāki bija pāris. Tagad visi šie pāri ir izšķīrušies un vēl ļaunāk - ir lielā naidā! Un, nedod Dievs, ja kādam no mums ienāks prātā uz kādiem saviem svētkiem uzaicināt krustvecākus (abus kopā).. Ir reizes, kad krustvecākus ciemos var uzaicināt atsevišķi. Bet, piemēram, kā ir izlaidumos, iesvētībās, kāzās... ?
Tieši šādu iemeslu dēļ arī mēs ar vīru jau paši esam izdomājuši ka tad, kad mums būs bērni, izvēlēsimies tiem krustvecākus katrs no savas puses un neņemsim pāri.

Tagad arī ir tāda situācija, ka vīrs ir kļuvis par krusttēvu radinieces bērnam, bet krustmāte ir cita sieviete. Protams, bija tāds mazs brīdis, kad likās, ka mūsu ar vīru izdomātā teorija dzīvē diez ko labi nestrādā un bija nedaudz skumji, ka mūs nepaņem kā pāri (jo vairāk, ja šī radiniece netic, ka ar vīru nodzīvosim kopā līdz mūža galam). Bet tas bija īss moments un tagad saprotu, ka tas ir normāli un neesmu nedz apvainojusies, nedz dusmīga.
Aizvainota varbūt būtu gadījumā, ja kāda mana radiniece manu vīru pieaicinātu par krusttēvu, bet mani neņemtu par krustmāti, bet, ja vīra radi izvēlas viņu par krusttēvu, bet negrib mani par krustmāti - tie ir viņa radi un viņu darīšana :)

Starpcitu, luterāņiem, kristot meitenīti, var būt divas krustmātes un izrādās, ka tas pat ir diez gan izplatīti! Tāpēc varbūt parunā ar vīru, lai viņš parunā ar māsīcu - varbūt Tu arī vari būt oficiāli krustmāte, ja reiz Tev tas ir tik svarīgi?
07.08.2013 20:05 |
 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Drusku palasīju citus komentārus un, meitenes, jau sen vairs tā nenotiek, ka, vecāku nāves gadījumā bērni pāriet krustvecāku aizbildniecībā!! Tā nav!
Vienmēr primāri skatās pēc radniecības līmeņiem - primāri aizbildniecība pienākas vecvecākiem, tālāk brāļiem māsām utt.
07.08.2013 20:13 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
parasti jau nem pari, bet nu labak pajauta masai kadel tada izvele.
07.08.2013 20:13 |
 
Reitings 2215
Reģ: 26.01.2011
Freya, protams, ka mūsdienās tā nav, ka krustvecākiem pāriet aizbildniecība. Tāpēc, ka izpratne par to sen jau cilvēkiem ir zudusi. Nu kas ir krustvecāks. Tāda sajūta, ka prikola pēc kristī bērnus.
Bet IR jābūt tā, ka jāizvēlas krustvecāki tādi, kas šo atbildību uzņemsies. Un jāpiekrīt tādiem cilvēkiem, kas ir tam gatavi.
07.08.2013 20:17 |
 
Reitings 130
Reģ: 22.07.2013
Zeltene-gluži labi saprotu.Drauga jeb topošā vīra māsica ielika savam bērnam viiņu par krustēvu pat nepiedāvājot vai viņš vēlas vienkāršā teksta-Tu būsi krustēvs.Labi īsti nedusmojos jo man jau ir savs krusdēls kad sākām dzīvot kopā man krusdēla mamma pajautāja vai draugs būs krustēvs un viņš priekrita (vot to es saprotu kad nešķir pārus,jo man mamma esot viņai teikusi nu nekas ka nau precejušies arī precētiem izjūk attiecības un ja viņš šo bērnu mīl arī pēc šķiršanās viņš ar viņu kontakēties) tamdēļ tante ielika mūs abus un 20junijā kristijām.To visu uzinot drauga māsica sāka šķobīties pat īsti nezinu ja tagat viņa piedāvātu man krustmātes lomu varētu tā ar paceltu galvu pateikt -NĒ,bet žēl bērniņa būtu.Mans draugs runāja ar savu māsicu jo tā krustmāte kas ir viņa arī precējusies un viss,un viņa pat nau radiniece vienkārša darba koleģe.Bet laiks rādīs zinu kad mans pateica kad nevēlas lai mūs šķir un ja šķirs kā krustvecākus viņs viens nejiešot par krustēvu.


Tas arī mazliet stulbi ja tgd tu būsi atdalīta tev arī būs jaiet uz bērna ballītem a kpc tu tač tur nekas neesi.
08.08.2013 05:47 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Labi, komentārus neizlasīju. Bet padalīšos ar savu viedokli.

Es neesmu reliģioza, bet krustvecāku padarīšanu uztveru nopietni. Ja izvēlētos bērnam krustvecākus, tad tikai tādus, par ko esmu pārliecināta, ka, ja abi ar vīru ietu bojā autoavārijā, tad šie krustvecāki ne mirkli nedomājot paņemtu pie sevis un uzaudzinātu manu kinderi.

Tāds pāris ir. Mana māsa ar vīru. Ar viņu mēs arī esam kopā augušas, bet attiecību ziņā šobrīd ir tā, ka jau gadiem kontaktējamies minimāli. Atšķiras intereses, dzīves uztvere, utt. Par savām probēmām, šopinga jaunumiem, utt. zvanu draudzenēm. No malas arī laikam varētu brīnīties par manu šādu vēlmi par krustmāti ņemt tieši viņus. Bet pāriecības, ka draudzenes ņemtu un audzinātu manu bērnu man nav. Viņām tomēr ir sava dzīve.

Tāpēc nedusmojies un nepārmet vīra māsai! Draugi ir draugi, bet cilvēks, par ko zini, ka vari 100% uzticēt savu bērnu (ja kas gadās) - kaut kas cits. Un precēts vai neprecēts pāris, manuprāt, tur ņe pri čom.
08.08.2013 11:05 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Tāda sajūta, ka prikola pēc kristī bērnus.
Bet IR jābūt tā, ka jāizvēlas krustvecāki tādi, kas šo atbildību uzņemsies.

+
08.08.2013 11:07 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
No sērijas - pati izdomāja, pati apvainojās.


Draugi ir draugi, nāk un iet dzīves laikā, pāri var izsķīrties, bet radi tomēr paliek.
08.08.2013 17:45 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Piemēram, mana māsīca un viņas vīrs par krustvecākiem savam bērnam ņems mani un vīra brāli.
08.08.2013 17:47 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits