Labs vakars tām,kas vēl neguļ!
Aizdomājos par vienu lietu,kā ir ar jums,jūs ar savu draugu,vīru,dzīves biedru kā nu kurai,esat kopā dēļ viņa izskata vai rakstura?Saprotu,ka kopā ir ar cilvēku jo viņš patīk,bet es domāju par attiecību sākumu,sākumā patika izskats vai raksturs?
Un kā bija ar viņa rakstura īpašībām vai ieradumiem,kas jums nepatika,teicāt to kas tieši nepatīk,vai cietāties,vai vēljoprojām ciešaties? :D :))
Un kā bija ar viņa rakstura īpašībām vai ieradumiem,kas jums nepatika,teicāt to kas tieši nepatīk,vai cietāties,vai vēljoprojām ciešaties?
Es viņu iemīlēju un pieņemu tādu kāds ir. Bija dažas lietas, ko īsti neizpratu, bet laika gaitā.. iepazīstot tuvāk.. sāku saprast :)
Man šķiet.. ja jau sākotnēji krīt uz nerviem 2. cilvēkā sīkumi.. tad attiecības nebūs ilgtspējīgas :)
Sākotnēji izskats, nu tīri tas laiks, kad tikko, tikko sākām vispār kaut ko veidot. Tiklīdz iepazinu, tā raksturs, attieksme pret mani un attiecībām kā tādām.
Par netikumiem - esmu teikusi tieši, kas nepatīk, viņš ieklausās un mēģina pielāgoties.
Esmu kopaa deelj taa, ka iemiileejos un ka vinjsh mani pievilka kaa magneets. Ar pliku izskatu vai pliku raksturu man ir par maz, lai kaut ko uzsaaktu.
Izskats bija pirmais, kas piesaistīja uzmanību pirmo reizi ieraugot. Tālāk ieinteresēja uzvedība, attieksme pret mani, pret dzīvi kopumā, aplidošanas māka un sevis pasniegšana. Pliku raksturu tā pa īstam iepazinu jau attiecībās.
Man nepatika, ka viņš runāja daudz visādu muļķību brīdī, kad bija samulsis. Tad tur nāca ārā teksti, kas bija neizprotami un gribējās taisīt facepalm. Bet ar laiku to izrunājām, viņš arī pierada pie manis nemulsa vairs tik ļoti. Tad nu arī tā iezīme pārgāja. Bet esmu pamanījusi, ka satiekot jaunus cilvēkus, viņam atkal kaut kas tāds parādās. Neteiktu, ka esmu sajūsmā, bet ko lai tur dara. ;D
Tā,kā sākumā -2 gadi bijām ļoti labi draugi, tad pēc izskata viņu nemaz neredzēju.Uztvēru kā draugu, nevis kā vīrieti- tad patika raksturs kādēļ arī bijām tik labi draugi. Kad sāku ieraudzīt viņu kā vīrieti- ieraudzīju viņa pievilcīgo ārieni un tad nu man ir pilns komplekts- lielā love, smukulis un ar labu raksturu.:)
no sākuma man bija tāpat kā čāčai, bet mēs aptuveni gadu bijām draugi. vizuāli varbūt bija pāris mīnusiņi, bet kurš tad ir ideāls. es viņu mīlu tāds, kāds viņš ir. un, protams, vīrieti ar tik brīnišķīgu raksturu un domāšanu ir vēl jāpameklē. sākumā varbūt traucēja mūsu gadu starpība, bet tagad par to pasmejamies. nu jau sen esam tam tikuši pāri.
pārdomas vēl manī radīja tas, ka viņam ir bērns, kurš dzīvoja pie mātes, bet nu gandrīz visiem mums kādreiz būs bērni. neesmu tas cilvēks, kurš otras pusītes bērnus uzskata par kko pārdabisku.
Iemīlēju jau tad, kad nebiju vēl dzīvē satikusi. Pirmo reizi tiekoties sapratu, ka ideālāks viņš nevarētu būt.
Man tāpat :) iepazināmies internetā - kad satikāmies un iepazinu tuvāk, uzskatu, ka ideālāku vīrieti savā dzīvē neesmu satikusi. Domāju tā joprojām.
Patīk gan izskats, gan raksturs. Vispār es laikam nevarētu satikties ar puisi, ja vizuāli man viņš neliktos pievilcīgs - kā vienkārši draugs jā, bet nu.. fiziskajā kontaktā taču ir svarīga kaisle, simpātijas, pievilkšanās spēks. Bet tieši tāpēc ir labi, ka gaumes ir ļoti dažādas :)
Pirmais piesaista izskats. Tad roku dziļāk, ja nepatīk cilvēks, tad nekāds perfektais augums un seja neko neglābs. Tieši tik vienkārši. Draugā patika viss.
Ieraudzīju un sapratu- tas ir VIŅŠ :D Nē, nopietni- kā pirmo reizi ieraudzīju, tā sapratu, ka tas būs mans vīrs un bērnu tēvs, la igan tikāmies un iepazināmies darba sakarā. (viņam esot bijis līdzīgi. Nesen viņa draugs pastāstīja, ka mans vīrs toreiz, kad tiko iepazināmies un bijām tikušies kādas 2 reizes darba darīšanās, viņš draugiem esot stāstījis, ka es esot īstā. Draugi vēl par viņu esot smīkņājuši).
Raksturs, bet pirms tam, protams, svarīgi bija, lai izskats liktos simpātisks, nevis atbaidītu. Bet tas nenozīmē, ka vajag smukulīti. Piemēram, iepatīkas acis vai smaids, ar to pietiek :)