Sabiedrība neizrāda ka viņai mūsu bērni būtu vajadzīgi!

 
Reitings 24
Reģ: 02.08.2013
Es tā esmu nonākusi pie secinājuma ka ja man kādreiz būs bērni viņi sabiedrībai nemaz patiesībā nav vajadzīgi.

Paskatāmies, darbā ja tev ir bērni uz tevi darba devējs jau skatās ar skābu ģīmi kā uz kaut kādu problemātisku cilvēku. Atbalsts no valsts, ir vienkārši smieklīgs. Ja es nonākšu problemātiskā situācijā soc. Dienesti tikai noraustīs plecus. Iedos psihologu numuriņu parunāt zin.

Bet visiem ir skaidrs, ka vienīgais problēmu cēlonis kāds var būt jaunām ģimenēm ir tikai un vienīgi naudas trūkums psihologs tur var aiziet paanalizēt uz poda no tā ne silts ne auksts. Turklāt ja paskatās bērnu dārzu jautājumu tur atkal jāmaksā.

Visur tikai nauda, nauda, nauda tavi līdzekļi laiks tiek šķiesti kāda cēla mērķa vārdā? Lai kārtējam uzņēmējam uzaudzinātu labu vergu kuru viņš nenovērtēs ? Un tepat cosmo forumā palasi liela daļa tik brauc prom, kaut kur pašas kalifornijā, kaifo zem saules kamēr māte te Latvijā zin slimnīcā guļ, laika pat atbraukt ciemos nav. Bet kā mēs tak tev sūtām naudu, priecājies labāk.

Uz ceļiem attieksme cilvēkiem vienam pret otru ir pavācies malā tu mani, kavē man jāsteidzas zin. Gatavi pa trotuāru ar mašīnu braukt, lai apbrauktu viens otru, un jo lielāka mašīna jo krutāks Range Rovers jo vairāk var izrādīt savu es.Un ar elkoņiem visiem tik pa priekšu.

Šajā modernajā egoistiskajā naudas rausēju sabiedrībā visiem mīļākais teiciens ir nu katrs jau pats savs laimes kalējs. Nu tad lūk es arī pakalšu savu laimi nekad neapgrūtinot sevi ar bērniem, nākotnē būs mazāk mašīnu uz ielām mazāk sastrēgumu vairāk vietas pārējiem. Visi būs ieguvēji.
02.08.2013 14:15 |
 
Reitings 893
Reģ: 13.06.2013
Un kā tas saskan ar Tevis pausto uzskatu, ka sievietei pēc bērna piedzimšanas pēc iespējas ātrāk ir jāatgriežas darba tirgū???

Prieks, ka kāds ievēro manis lasīto, taču vēl lielāks prieks būtu, ja iedziļinātos tajā. Kā zināt, es uzskatu, ka sievietei vispirms ir jāiegūst izglītība, jāatrod darbs, jāizveido karjera, jāiegūst stabilitāte un patstāvība - tikai pēc tam var sākt domāt par bērniem. Parasti sievietei to visu sasniegt izdodas ne agrāk par 30 gadu vecumu. Uz to laiku sievietei parasti jau jābūt labam amatam, tādēļ nav jāuztraucas par darba atrašanu
Ilustrēšu sacīto ar piemēru - ja manā uzņēmumā strādātu grāmatvede, kas vairāku gadu laikā apliecinājusi sevi darbā, turklāt viņa būtu tiešām laba grāmatvede, tad es īpaši neiebilstu, ja viņa aizietu dekrētā. Es pat cerētu, ka no mājām pastrādātu, cik nu spētu. Jā, es uzskatu, ka sievietei iespējami ātri jāatriežas darbā pēc dzemdībām, lai nezaudētu kvalifikāciju un prasmes.
Savukārt, ja pie manis atnāku, piemēram, 19 gadus veca meitene, kurai vidējā izglītība, ir dvīņi, bet vēlas strādāt par klientu apkalpošanas operatori, tad gan viņai paziņotu, ka brīvā vakance jau aizņemta.
02.08.2013 15:20 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Ne jau sabiedrībai bērni ir vienaldzīgi, bet gan valstij. Kamēr valsts turpinās maksāt tik smieklīgus pabalstus, nekas nemainīsies.
02.08.2013 15:20 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Abiem vecākiem ir jābūt nobriedušiem priekš bērniem. Ne tik daudz materiāli, vairāk psiholoģiski. Daudziem bērni ir dzimuši materiāli ļoti grūtos apstākļos, bet tas nav traucējis izaudzināt bērnus par normaliem cilvēkiem.
Es pazīstu daudzbērnu ģimeni kura ir izgājusi caur elli ar visām vajadzībām un trūkumiem. Tagad visi bērni izauguši, pašiem ģimenes, neviens nav ne bomzis ne noziedznieks.
Bērns ir liela atbildība un grūtības, pieaugušam cilvēkam ir jāprot ar to tikt galā.

Bet tas viss ir tā vērts.
Es savu dzīvi nevarētu iedomāties bez bērniem.
02.08.2013 15:20 |
 
Reitings 1701
Reģ: 16.07.2013
Savukārt, ja pie manis atnāku, piemēram, 19 gadus veca meitene, kurai vidējā izglītība, ir dvīņi, bet vēlas strādāt par klientu apkalpošanas operatori, tad gan viņai paziņotu, ka brīvā vakance jau aizņemta.

Un tādējādi tu pārkāptu: ANO Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Satversmi, Darba likumu utt. Apsveicu! Nu var pilnā krāšņumā redzēt, cik tu esi kompetents.
02.08.2013 15:25 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Margo, tāda ir realitāte. Daudzas mammas tādēļ nemaz nesaka, ka viņām ir bērni. Acīs var nepateikt, ka tas ir bērnu dēļ, var pateikt citus gudrus iemeslus, pierādīt nevari neko.
02.08.2013 15:28 |
 
Reitings 893
Reģ: 13.06.2013
Es atvainojos, Tu kādā diskusijā minēji, ka esi politiķis, ja tā ir taisnība, tad lūdzu paskaidro savu sacīto, ar to ko politiķi ikdienā mudina, ka bērnus vajag. Vajag atbalstīt jaunās māmiņas. Nu, ja tu tā runā esot politiķim, tad nebrīnos ko par mums domā pārējie tur augšā.

Vai Tu visā nopietnībā tici tam, ko dzirdi no tribīnes?
Vai varbūt Tu domā, ka es savus uzskatus paudīšu, atklājot savu īsto seju? Mani taču bez sāls apēstu!
Neesmu gluži politiķis, bet drīzāk dēvētu sevi par politiski apstiprinātu figūru.

Brīnos, ka tik inteliģents cilvēks kā KS, politiķis, izbijušais priekšnieks (un tā tālāk) nezina tik elementāru lietu kā Darba likuma 29. pantu. Tavām vai kaimiņa Fedjas domām par to, kas ir diskriminācija, nav nekādas nozīmes, ja tas ir noregulēts likumā.
Tev šķiet, ka es nepieņemtu sievieti darbā, pamatojot to ar mazgadīgu bērnu esamību? Formālu iemeslu atrast nav grūti.
02.08.2013 15:29 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Abiem vecākiem ir jābūt nobriedušiem priekš bērniem. Ne tik daudz materiāli, vairāk psiholoģiski. Daudziem bērni ir dzimuši materiāli ļoti grūtos apstākļos, bet tas nav traucējis izaudzināt bērnus par normaliem cilvēkiem.
Es pazīstu daudzbērnu ģimeni kura ir izgājusi caur elli ar visām vajadzībām un trūkumiem. Tagad visi bērni izauguši, pašiem ģimenes, neviens nav ne bomzis ne noziedznieks.
Bērns ir liela atbildība un grūtības, pieaugušam cilvēkam ir jāprot ar to tikt galā.

Bet tas viss ir tā vērts.
Es savu dzīvi nevarētu iedomāties bez bērniem.


Ļoti labi teikts! :)
02.08.2013 15:29 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Īstenībā, es pat nevaru iedomāties, kā korektā darba intervijā, kurā netiek pārkāptas nekādas normas, darba devējs varētu uzzināt, cik un kādā vecumā ir sievietei bērni. Man neviens šādus jautājumus nekad nav uzdevis un es darba intervijās nevienam neko par savu ģimenes stāvokli nestāstu. Darba devējs nemaz nedrīkst par to interesēties.
02.08.2013 15:30 |
 
Reitings 893
Reģ: 13.06.2013
Margo, un kā Tu juridiski pierādītu savu hipotēzi? Formāli tā meitene netiktu pieņemta darbā, teiksim, neatbilstošas izglītības dēļ. Gan jau juristi izdomātu kādu veiksmīgu iemeslu.
Par pārējo tikai pasmaidīšu.
02.08.2013 15:31 |
 
Reitings 893
Reģ: 13.06.2013
Libra, ikviens saprātīgs darba devējs jau pirms intervijas uzzina kandidāta personas datus un veic neoficiālu pārbaudi - sociālajos tīklos, paklaušina cilvēkus, jo Rīga ir maza.
02.08.2013 15:33 |
 
Reitings 1701
Reģ: 16.07.2013
marchixa, potenciālam darba ņēmējam nav nekas jāpierada, darba devējam ir jāpierāda (un nevis tikai jānosauc), ka ir bijuši citi iemesli, ja rodas aizdomas par diskrimināciju (Darba likums).

Es saprotu, ka realitāte ir skumja, bet ir arī dažādi cilvēki - tādi, kas mierīgi ies tālāk meklēt citu darbu samierinoties ar acīmredzami diskriminējošo atteikumu un tādi, kuri cels traci gan tiesībaizsargājošās iestādēs, gan sabiedrībā (raidījumi, antireklāma utt.). Protams, visbiežāk ir pirmais gadījums, jo tas ir mierīgāk/vienkāršāk.

KS norādīju visus šos likumus, jo viņš sevi pozicionē kā nenormāli inteliģentu cilvēku, taču šāda attieksme par to neliecina. Turklāt, ja viņš ir bijis priekšnieks un ir politiķis, tad viņam būtu jāzina likumi un lielīties forumā par to pārkāpšanu nav īsti prāta darbs no tik atpazīstamas personas. Tas tā - pieņemot visas viņa fantāzijas par īstām esot.
02.08.2013 15:33 |
 
10 gadi
Reitings 2151
Reģ: 31.01.2012
Margo, bet paskaties uz Klusā Smaida teikto nevis no darba ņēmēja, bet gan darba devēja puses. Ja man būtu uzņēmums, es noteikti arī vēlētos sev labus un kvalificētus darbiniekus. Ja man būtu prakses vieta, paņemtu uz kādu laiku praksē to 19 gadīgo meiteni ar bērniem un bez pieredzes, pavērotu, kā strādā, kā bērni ietekmē darbu, un, ja viss apmierinātu, ņemtu darbā, bet savādāk domāju, nē. Man pašai ir 19 gadi, bet es nepieprasītu, lai mani bez pieredzes, bez kaut kādām zināšanām ņemtu baigi labā darbā. Bet kā gan es tad varu iegūt labu darbu, ja neviens nedod iespēju? Pavisam vienkārši - sākšu mācīties augstskolā, paralēli studijām meklēšu kaut vai bezmaksas! prakses tajā sfērā, kurā mācos, un centīšos sevi pierādīt.
02.08.2013 15:34 |
 
10 gadi
Reitings 5181
Reģ: 29.01.2009
Vai Tu visā nopietnībā tici tam, ko dzirdi no tribīnes?


Neesmu gluži politiķis, bet drīzāk dēvētu sevi par politiski apstiprinātu figūru.


Protams, es mājās arī varu sevi pozicionēt, ka esmu valsts prezidente.
02.08.2013 15:35 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Libra, ir kas jautā arī par ģimenes stāvokli, protams, atbildēt nav obligāti. Vai arī CV redz, ka neesi strādājusi kādu brīdi, prasa, ko darīji tajā laikā, tad arī pasaka - bērnu audzināju. Skumji, bet ''iegrābties'' neviens darba devējs īsti nevēlas.
02.08.2013 15:35 |
 
Reitings 1701
Reģ: 16.07.2013
Un + Librai par to, ka darba intervijā pēc likuma tādus jautājumus nedrīkst uzdot. Tā kā vēl viens akmens KS dārzā.
02.08.2013 15:36 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Informāciju par bērniem var uzzināt tikai iedzīvotāju reģistrā un tur nevienam darba devējam šādu informāciju nesniedz.
Nē, nu protams - ja darbinieks ir muļķis, kurš sociālajos portālos izliek savu dzīvi, tad to var izdarīt. Man sociālajos portālos var redzēt labākajā gadījumā profila bildi. Ar priekšniekiem un kolēģiem draudzības nedibinu, par sevi neko nestāstu. Mana privātā dzīve ir mana darīšana. Vienā darba intervijā man uzdeva jautājumu, ar mājienu, lai atbildu par savu ģimeni. Man ir tikai viena atbilde šādos gadījumos - neprecējusies (to var redzēt pēc laulības gredzena neesamības). Pārējo nevienam nav jāzina. Un līdz šim tīri labi iztikuši nezinot.
02.08.2013 15:37 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Pieņem darbā citu, it kā kvalificētāku vai kā citādi atbilstošāku darbinieku, nav jau viņi muļķi. Iet un cīnīties par savu vietu, ar varu tikt, pierādot, ka sākumā nepieņēma bērna dēļ? Domā, ka ar atplestām rokām tur uzņemtu?
02.08.2013 15:38 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Libra, pirms darba intervijas parasti iepazīstas ar potenciālā darbinieka CV.

Darba pieredze:

2000-2002 Sia XXX, pārdevēja
2002-2005 Sia YYY, vecākā kasiere
2005-2007 Sia ZZZ, klientu apkalpošanas speciāliste
2009-2013 Sia QQQ, korporatīvo klientu menedžere

Vai jautājums "ar ko jūs nodarbojāties no 2007-2009 gadam" ir nekorekts un diskriminējošs jautājums darba intervijā?

Nē nu, var jau stāsīt, ka apceļoji tālos austrumus, bet nu ... :)
02.08.2013 15:39 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
man ir skumji,ka patiešām ir tā,ka daudzi vēlas bērnu,taču nevar sapni īstenot,jo nav pietiekami nodrošināti. manuprāt, ja pāris kopā pelna 400ls ,tad viņiem atkrīt sapnis par bērnu,jo par dzīvokli jau aiziet gandrīz puse no algas. vēl jāpaēd, jānodrošina sevi un bērnu ar visu nepieciešamo. var jau teikt- jāmeklē labāks darbs ,iespējas izlauzties dzīvē utt., taču ne visiem tas izdodas. ja dzīvo mazā pilsētiņā, ciematiņā un ir mazas iespējas tikt pie labi apmaksāta darba, negrib pamest ierasto vidi, radus un jāpieskata slimā mamma..
02.08.2013 15:39 |
 
Reitings 893
Reģ: 13.06.2013
Margo, es labi pārzinu Darba likumu un zinu arī punktu, kas uzliek par pienākumu darba devējam pierādīt diskriminācijas fakta neesamību, nevis darba ņēmējam - tās esamību. Taču tā nav problēma - allaž var pasacīt, ka kādam bijusi labāka izglītība vai lielāka pieredze.
Darba intervijā mūsu personāldaļas vadītāja nemūžam nejautātu neko par ģimenes stāvokli - tas jau pats par sevi saprotams.
02.08.2013 15:39 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)