Melns, tava galvenā problēma ir tas, ka tu tik daudz salīdzini, bet salīdzināšana ne pie kā laba nenoved.
Piemēram, armija - tu saki, varam bez tās iztikt un aizsargāt valsti paši. Kas aizsargās? Tu, kurš bērnus māca absolūti nepatriotiskā garā? Puiši, kas labāk pavadīs kārtējo savu dienu troļļojot iekš Cosmo?
Izglītība pirms 120 gadiem bija pavisam cits stāsts. Tolaik varēja apmaksāt skolu, jo pa vasarām ganīja lopus vai pat varēja nemācīties, ja darbs saimniecībā tāpat bija. Kā tu vari šo situāciju pielīdzināt mūsdienām? Kurš mūsdienu cilvēks ies strādāt kaut kādus necilus darbus?
Kas attiecas uz reģionālām atšķirībām - tu uzskati, ka cilvēki ir vienādi, tikai vide citādāka. Lai tā būtu, bet to vidi nav iespējams mainīt tik viegli un ātri (divās paaudzēs? ha!). Visi paradumi utt. ir iesēdušies mums dziļi prātos. Bet uz laika atšķirībām - cilvēki attīstās, iespējams, ne tai labākajā virzienā, kļūst slinkāki, izlepušāki utt. Nevar to visu salīdzināt.
Salīdzināšana nav problēma. Es vēroju, kā dzīvo citi, un meklēju atbildes, kāpēc labāk vai sliktāk.
Kas aizsargās? Un Tu domā, ka tā armija, kura ir mums, uz kaut ko tādu ir spējīga? Man domāt, ka, neskatoties uz visiem zvērestiem, teiksim, Krievijas iebrukuma gadījumā, šī armija pārstās eksistēt kā organizēts spēks vienas diennakts laikā pēc tam, kad būsim sapratuši, ka nekāds NATO mums palīgā nenāks, tā kā aizsargāties (vai bēgt :-)) pašiem vien nāksies.
Par necilajiem darbiem. Nu, ļoti svētīgi būtu, ja katrs no mums aizdomātos par to, kam pa lielam ir vajadzīgs/noderīgs darbs, kuru es daru? Esmu pārliecināts, ka lielai daļai nāktu nepatīkamā atklāsme, ka tai dienā, kad es darbā neierastos, neviens tā pa īstam neko arī neievērotu. Tie nenovērtētie un necilākie darbiņi patiesībā arī ir tie, bez kuriem apkārtējie nevar iztikt, tāpēc arī tad, kad sistēma nebija nostādīta ar kājām gaisā, kā tagad, tie, no kuru darba apkārtējiem bija taustāms labums, varēja par savu izglītību samaksāt paši.
24
