pēdējā laikā es tiešām īpaši profesijai nemanu lielo nozīmi - svarīgi tas,ka cilvēks strādā, pelna naudu nevis sēž mājās un resnē blenžot tv.
varbūt tas tāpēc,ka mans draugs arī strādā fizisku darbu un es ar viņu lepojos, jo viņam tiešām ir smadzenes, gudrs, nevis sekls un aprobežots cilvēks, un vēl vienkāršība, ko esmu viņā ļoti iemīļojusi. mums ir vienmēr par ko parunāt un padiskutēt - par politiku, par labām filmām utt. un arī aizbraucot uz maniem laukiem es redzu,ka viņš dara, daudz palīdz manējiem. es to arī novērtēju.
nav ko bāzt cilvēkus vienā maisā, viss atkarīgs no personības kā tādas ne profesijas.