Cupcake2 - Tikai, lūdzu, nepārspīlē! Es esmu kopmītnēs nodzīvojusi... oi, cik ilgi. Gan bakalaura gados, gan maģistros, proti, 6 gadi. Nav tik traki kā no malas izskatās! ;)
Un vispār... iepazīt jaunus cilvēkus ir pat interesanti.
Vienīgais, kas man (personīgi) riebās kojās ir tas, ka visi šie studenteļi atvelkas uz Rīgu, kojām un uzskata, ka tikuši prom no mājām un var pilnā jaudā līdz rītam klausīties debilizējoši skaļu mūziku un zviegt kā zirgi gaiteņos. Tas patiesi bija kaitinoši. Viņi aizmirst, ka, lai arī tās ir kojas, tomēr te ir arī savi noteikumi, kuri ir jāņem vērā. NB!!! - Cilvēkiem ar vājiem nerviem kojās neieteiktu dzīvot. Tas nu ir skaidrs.
Kādas man tik` nav bijušas istabas biedrenes - mana bērnības draudzene, viņas māsa,... topošā skolotāja, studente, kura pa kluso salaida ar precētu vīrieti, literāte un tāda, kura labprāt divvientulībā ar sevi mēdza iedzert aliņu utt. Ak, manu tētiņ! ;) Būs ko atcerēties! :)