Ilgi tikai lasīju šo diskusiju, neko nekomentēju, jo tas viss ir koks ar diviem galiem. No vienas puses - kas tur liels? Bet no otras puses, es neapskaužu autori, negribētu būt viņas situācijā. Noteikti piespiestu draugu vest sevi uz darbu, lai kolēģi vairs nevadātu. Esmu bijusi līdzīgā situācijā, es savam kolēģim biju tā, ko paķert mājās, es nekad pati neuzprasījos, bet bieži viņš pats piedāvājās un aizveda mani uz mājām, kad slikts laiks bija ārā, līdz pašām durvīm aizveda, lai arī nu galīgi nebija pa ceļa. Viņš vsp pārlieku "rūpējās" par mani, bieži pēcpusdienā nāca pasēdēt un papļāpāt, pirka man saldumiņus visādus, vnm jautāja vai pusdienas man līdzi, ja nebija brauca uz veikalu man šo to nopirkt, vienreiz pat pusi sava ēdiena atdeva un ja teicu, ka ēst nevēos, tāpat atveda kko no veikala....iekšējā čata sistēmā ar bieži rakstīja, kad bija garlaicīgi. Tā savādi, jā, man glaimoja tas. Man tobrīd tā kā tikai attiecības veidojās ar tagadējo draugu un viņš spēra zemes pa gaisu, jo uzskatīja, ka patīku kolēģim. Es spītīgi teicu, ka tā nav, esam tikai draugi, jo kolēģim, taču ir sieva un bērns. Viņš bija simpātisks, pat neviļus reiz apskāvāmies, bet nekas vairāk nebija, es arī nevēlējos, viņš neizrādīja, ka grib. Ballē šis kolēģis man tik ar aci piemiedza, ar sievu nesapazīstināja...Tā kā ei un sazin, kas ir ar tām kolēģu attiecībām.
Es to tā neatstātu un nekad nevēlētos, ka mans draugs pret, kādu kolēģi tā izturētos, kā kolēģis pret mani. Man tas nešķiet normāli.