Naziic- vai Tu nemtu arii graamatvedi bez pieredzes kaa vieniigo graamatvedi? Vai nemtu gramatvedi ar pieredzi un ar pieklajigu algu- piem, 600 uz rokas,kas kopaa ar modokli ir ap 900. Un tad vel praktikantu bez pieredzes, par cik? 200 uz rokas, 300 ar nodokli? Es nerunaju par lielu uznemumu. Bet autore stude gramatvedibu un gramatvedim, lai stradatu patstavigi un kvalitativi, ir nepieciesama pieredze.
Tieši šādas domāšanas pēc arī brīnamies par lielo bezdarbu, par it kā jauniešu stulbumu, neuzņēmību utt. Taču ikvienam uzņēmējam, tāpat kā jaunajam darbiniekam ir jāsaprot, ka lai kaut ko dabūtu, kaut kas ir jādod pretī. Ja pirmais, otrais, desmitais, simtais uzņēmums tikai gaidīs gatavo produktu, tad pēc gadiem 20-30 pusei no šiem uzņēmumiem nebūt nekādu variantu dabūt to pieredzējušo darbinieku.
Vē viens faktors - ļoti vāji ir attīstīta personāla atlase LV darba vidē. Pareizāk - akcenti ir salikti galīgi garām. Ne velti ārzemēs personāla atlases speciālistus sagatavo un apmāca īpaši labi, jo no viņiem lielā mērā ir atkarīgs, vai jaunais darbinieks ir viņu nākotnes cerība, vai kārtējais slaists. Ar īpašiem testiem, uzdevumiem var izsprast jebkura cilvēka psiholoģiju, loģisko domāšanu, skatu uz dzīvi utt., tādā veidā to sasaistot ar sava uzņēmuma darbību un mērķiem, līdz ar to kļūst skaidrs - ir viņš lietaskoks vai nav. Un tad nerodas šaubas par to, vajag man viņā ieguldīt, ieguldīšu, bet ja nu mani pasūta...? Bet attīstītajās valstīs tas viss ir citā līmenī, protams.
Vienkārši gan no paziņām, gan pašam ir nācies saskarties ar to, ka daudzos (ne visos) uzņēmumos tiek pieņemti tādi kadri, ka tu pabrīnies vispār, kā tas varēja notikt. Čalis ir nomācījies par ekonomistu, diploms ir, runāt māk, atnāk uz pārrunām, piepļūta pilnas ausis, cik viņam svarīgs šis darbs, ka iniciatīvu izrādīšot, darba devējs muti atplēsis klausās, bez jebkādas testēšanas paņem, beigās izrādās, ka tas nemaz nav čalim īstais lauciņš, vienkārši viņam ir talants uz pavisam ko citu. Taču ar labām runasspējām pat sētnieks izskatās būdams labs finanšu direktors. Ja tiktu veikta šī testēšana, strādāts ar cilvēkiem, atvērtas viņu patiesās spējas, daudz vairāk cilvēku būtu savās vietās, strādātu ar prieku pat par mazāku algu, jo saprastu, ka tas ir tas, ko es gribu darīt. Bet ja jaunajam 20 gadīgajam, kurš vēl īsti nav sapratis, kas viņam ir domāts, tiek lauzti ceļi praktizēties vairākās profesijās, tad nav jābrīnās, kapēc daži aizbrauc, daži pakaras, bet daži vergo par minimālo, līdz nodzeras.