Banzai!
Nojāņoju līdz šī rīta pēcpieciem, pamodos jau pirms deviņiem, tagad staipos pa māju kā bikšugumija un nevaru atrast īsto frekvenci ar pasauli. Muļķiska sajūta.
Līgošanās, jā. Tā kā man pietika nekaunības mammu pa Dzemdību nodaļu mocīt tieši 23. jūnija vakarā, rīt jāsvin gribot negribot (šobrīd vairāk negribot). Šī mirkļa ideālais variants tiek vizualizēts kā "es, norobežojusies no kņadas, zvilnis, kājas gaisā un aukstas rumkolas vai šampanieša glāze rokā", bet nu laikam jau velti cerēt. Droši vien šis rūgumpoda skats uz dzīvi tikai bezmiega un karstuma dēļ. Turklāt man tak ir jauni brunči specially for the occasion, jācērt tik mugurā, gan jau īstā aura ar pamodīsies. :D
Vispār viss forši. Tas ir šīs dienas galvenais secinājums. :D
Jauku, jauku visām visu! :)