Cēlos 6.30, lai paspētu sataisīties, paēst brokastis un aizbraukt līdz centram, kur mūs savāca tās saimniecības īpašnieks. Mani veda brālis. Viņš jau paspēja ierēkt - re kur manējās! (lasīt tālāk) Izbraucām 7:30, tur bijām 7:50. Pa ceļam iepazinos ar savām jaunajām draudzenēm, vidējais vecums 60 gadi, bet bija arī meitene manā vecumā. Visas tādas riktīgas lauku omes. Pāris tādas, kurām izskatās, ka maksā graudā. :) Pēc jautājuma pilsētas vai lauku meitene, sekoja īpašas ovācijas. Jāpiebilst, ka esmu pilsētniece. Nu jā, bija jāķerās pie darba. Te ir bildes, lai novērtētu, cik aptuveni gara ir viena vaga. Jāpiemin, ka abās bildēs nav redzama visa vaga, jo vienkārši neiedomājos nofotografēt ātrāk, esot pašā vagas sākumā, bet nu tāpat vidējo garumu var saprast.
Te var novērtēt to, cik vaga ir aizaugusi. Jā, tās ir nātrs! Juta cauri gumijas + auduma cimdiem.
Te jau izravēta tā pati vieta.
Pašas vagas atrodas uz purva. Tur ir kūdra. Zeme slapja, visu laiku kājas brūk iekšā. Visa mute melna, viss, kur kūdra pieskarās - melns!
No sākuma gāja labi, nebiju piekusi, gāja ātri. Visas omes jau man sākumā aizlikās pa priekšu, tāpēc man bija stress, ka esmu pārāk lēna. Centos, cik ātri un cik labi varēju. (Mani brīdināja, ka pēc tam īpašnieks izstaigā visas vagas un pārbauda, vai viss ir kārtībā, ja nav - atlaiž vai atvelk no algas, vai labākajā gadījumā liek vēlreiz to vagu iet!) Ārā nebija karsts, saule arī īpaši necepīja. Ap plkst. 12 dienā jau sāka palikt grūtāk. Vagai otru gali neredzi, tikai kaplē un kaplē. Jāpiemin, ka nebija tikai jāravē, bet arī krūmiem jālauž nost sausie zari. Man visas rokas ir ar nobrāzumiem. Cimdi bija jāvelk nost, to darot, jo tie krūmi ir mazi un smalki, grūti nolauzt ar cimdiem, nenolaužot labos zarus! (Tas arī īpašniekam īpaši pie sirds neiet)! Mugura sāpēja nejēdzīgi. Sapratu, ka labāk vispār augšā necelties, bet palikt saliektai. Uz ceļiem arī nav iespējams - mīzenes. Tad es tur tā un šitā (kā Dormeo reklāmā), bija grūti. Pēc tam iegāju autopilotā. Dienas otrā pusē nevarēju vairs rokās kapli noturēt vai izraut pat mazākās nezāles! Pat, ja to gribēju, vienkārši nebija spēka. Locītavas ir beigtas. Sāp un velk. Roku locītavas uzpampušas, tāpat, kā potītes. Nu vēl pāris dunduru kodumi, mīzeņu kodumi, nātres, asie zari un saule liek manīt par sevi uz mana ķermeņa!
Pa vidu vēl paēdu savas maizītes, 30 minūtes aptuveni, un tā rukāju līdz 17. Lēni, lēni, jo viss sāpēja. Pat, ja gribēju, vienkārši nevarēju.
Manā kontā viena vaga un otra vaga mazliet, mazliet mazāk par pusi!
Esmu nopelnījusi 4Ls! Tā meitene, kura bija manā vecumā, jau tur strādā pailgi, ir jau piešāvusies, viņa divas vagas pabeidza - 6Ls. Tie būtībā ir griezti, vairāk vagu fiziski nav iespējams izravēt.
Tā pagāja mana diena! Esmu apmierināta ar sevi, ka izturēju. Ja atalgojums būtu labāks, es ietu un cīnītos, bet es nezinu, vai es to gribu. Brālis, mamma un tētis saka, ka nevajag. Nezinu vēl, ko teiks mans draugs! :D Tas arī pagaidām viss. Ja nu kāda visu šo izlasa - apsveicu! :D
201
