Krūtis tomēr ir redzama ķermeņa daļa, tāpēc neuzskatu, ka meitenei vajadzētu samierināties un iemīlēt sevi ar visām nepilnībām. Kā var iemīlēt to, kā tur nav? Labi, celulītu vēl aiz biksēm var noslēpt, bet krūšu neesamību nevar aizstāt ar kaut ko citu un nevar notušēt, tas taču ir pa gabalu redzams. Ja man noplaktu tas pats mazumiņš, kas tur ir, es apsvērtu domu par palielināšanu. Kaut kā neliekas, ka tas pārvilktu svītru kaut kādai daļai no dzīves. Iedomājos, kā meitene, kurai nav krūtis, pie tādām tiek - tur taču mainās pašapziņa burtiski dažu dienu laikā!