vecums priekš grūtniecības

Ne jau vecums svarīgs, bet gan tas, kā pati jūties.
Ja vēlies bērnu, tad tik cep augšā.
Es savos 24 neesmu gatava un domāju, ka nebūšu vēl vismaz gadus 5.

Es domāju, ka nav. Bet laikam tāpēc, ka man pašai piedzima tajā vecumā.

Ja tu jautā forumā, vai es nobriedusi bērnam, tad atbilde ir - nē, par agru.

bija kādas grūtības?

Tieši laikā ir tad, kad abi vecāki ir pieauguši un gatavi bērnam. Gadu skaitlis ir otršķirīgs.
Ja esat gatavi, tad nav pa agru.

Jā, Lemončikam arī piekrītu. Citiem pat pēc 30 nevajadzētu uzņemties to.

becky, vienkārši gribu padalīties pārdomās... jo ir interesanti pavērot, ka citiem pirmais bērns 30 gados, citiem jau 20 gados otrais...

pieņemot ka abos gadījumos cilvēki ir apzinīgi un taml. nemāku paskaidrot

Nuuu, ja jau Tev interesē mūsu domas, tad nē TU NEESI GATAVA!

bija kādas grūtības?

Bet loģiski. :D Grūtības ar bērnu būs VIENMĒR, jebkurā vecumā. Bet, ja tas tevi biedē, tad tiešām neesi gatava...

Mana drauga mamma pateica vienu foršu teikumu - bērnu jādzemdē tad, kad esi gatava vajadzības gadījumā (nu, mazums, kas) uzņemties rūpes par viņu arī vienatnē.

kapēc uzreiz tā, es jau tieši par vecumu un apstākļiem ko minēju kā tādiem...
iedomājaties, ka tas nav par mani :)

Vienam ir normāls vecums 22 gadi, lai būtu bērns, varbūt pat ne pirmais, cits 22 gadu vecumā pats vēl ir bērna prātā.

es domāju, ka priekšnoteikums dzemdēt bērnu ir nevis tevis nosauktie, it kā bērnu dzmdēšanai piemērotie, apstākļi, bet gan vēlme pēc bērna. šo punktu tu neesi iekļāvusi savā sarakstā. un vai nav vienalga, ko dara citi?

marija, Tev jāstādās priekšā, ka pilnīgi viss tiks pakārtots mazulim, pirmos gadus noteikti! Ja ir palīgi, tad lieliski!

Pat nav iespējams sagatavoties tam, cik ļoti mazulis izmaina Tavu pasauli.

Bet pats galvenais ir? - Smadzenes?!?!

ja galvenais ir, tad netiks uzdoti arī šādi muļķīgi jautājumi un atbilde būs zināma pati par sevi.
Bērns nav lelee kuru ieraugi, paņem, samaksā un ucini.

Un ko draugs par to domā? Esat domājuši par precībām?
Ja man būtu normālas, stabilas attiecības ar perspektīvu apprecēties, tad vispirms apprecētos un tad domātu par mazuli (šīs ir manas domas, izslēdzot faktu, ka bērnu negribu).

priekš manis 22 ir ļoti par agru

Personigi man par agru butu, man 26 un vel nav! :D Bet citam ir un ir laimigas gan pasas, gan berni.

Citām nav par agru - manai ex kursabiedrenei jau 2 bērni ir un otram šovasar gads paliks. Bet man ir par agru. Pēc kādiem 3-4 gadiem varētu.

Es savos 23 gados vēl reizēm jūtos kā bērns :D Gribas vēl izballēties, patrakot. Gribas aizbraukt pie mammas, sajust rūpes, iejusties bērna ādā. Noteikti neesmu gatava vēl. Nu jā, attiecību jau arī nav.

Nezinu, kad man bija kādi 13 gadi, man likās, ka precībām un bērniem labs vecums ir 20 gadi D Tagad noteikti tā vairs nedomāju.