Kas ir tās lietas, ko jūs nevēlētos, lai jūsu otra puses aiztiktu, pētītu, taustītu?
Sastrīdējos ar draugu it kā. Nezinu, kā citiem, bet man, piemēram, vispār nepatīk, ja kāds aiztiek 3 manas lietas - telefonu, maku un somiņu. Tās lietas ir mana privātā telpa, kur glabāju savas privātās lietas un ierakstus, kas varbūt nemaz nav nekas slēpjams, bet tomēr nav arī nekas tāds, ko gribētos visiem rādīt. Vai vispār kādam rādīt.
Draugs atkal šodien īzī pīzī paņem manu telefonu (iepriekš nebija neko tādu atļāvies) un sāk lasīt manas īsziņas, kurās ir sarakste ar draudzenēm par viņu puišiem, kurus arī mans draugs pazīst, un skaļi iztirzāt izlasīto. Vairākas reizes teicu, lai atdod telefonu, bet viņš to nedarīja un beigās sapsihojos kā rezultātā šonakt gulēsim katrs savā gultā. Tiešām - tāda sajūta, ka viņš, kaut es jau tā gandrīz neko no viņa neslēpju, viņš būtu ielauzies manā privātajā telpā un to izdemolējis.
Es neprasu nekādu konkrētās situācijas vai mūsu attiecību analīzi, tikai atbildi uz jautājumu - kur ir tā robeža attiecībās, kur beidzas jūsu otro pušu "darīšana" un sākās jūsu privātā zona?