ļoti gribas, bet nevar.

stipri jāuzkrāsojas un jāiedomājās, cik briesmīgi izskatīsies, kad visa kosmētika sāks tecēt :) man tadi brīži ir reti, bet šis palīdz

Diemžēl nemāku sevi kontrolēt, vienīgais, kas vēl mazliet der, ir stipra košana lūpā, bet principā, ja nāk asaras, tad nāk. :D

Diemžēl nemāku sevi kontrolēt, vienīgais, kas vēl mazliet der, ir stipra košana lūpā

Taisni tas pats.

Es arī nemāku kontrolēt un mani ir ļoti viegli saraudināt. Pasaki kaut ko negatīvu un es jau sākšu bimbāt.

man taapat kaa Kery :D ari ljoti atri saaku raudat :D un citreiz pat izdevigi saak raudat,jo var taa spekulet :D

Lancaster, ideja laba, bet šaubos, ka tas mani atturētu ... :(

Labi, ka ne es vienīgā tāda emocionāla. Domājiet, ar šito nekādi nevar cīnīties ? :(

Nav bieži gadījušās tādas situācijas, bet man palīdz nomainīt sevis žēlošanu kā dēļ arī gribas pinkšķēt pret dusmām uz to cilvēku, kas ar mani runā. Nu, piemēram, es sēžu pie sevis un domāju, ko viņš vispār ir iedomājies, kas viņš vispār tāds ir utt., u.tml. Ja pieļauj domu, ka "ak, es mazā nabadzīte", tad ir čau!

Ievelku dziļu elpu un kožu mēlē.

becky, Tev nesanāk tādā veidā sarunāt muļķības, kuras pēc tam nožēlo. Vai ne gluži nožēlo, bet saproti, ka tā tomēr nevajadzēja ?

Wee, man sen tā nav gadījusies tāda situāciju, tfu, tfu, tfu.

It kā, jā, wee, tā varētu būt, ka daudz ko var sarunāt, bet nu ja cilvēks noved līdz asarām, tad laikam ir pelnījis. Vai otrs variants, paņemt pauzi - turēt muti ciet, domāt savas domas par to, ka runātājs ir neģēls, un iet uz sarunu tad, kad prātā situācija ir nosēdusies un nomierinājusies, šo gan paņēmienu es bieži izmantoju visādos citos gadījumos.

Kožu lūpā un ceļu (skatos) acis uz augšu, lai asaras aiztek zem acāboliem.
Reizēm grūti.

Es nomainu to visu ar dusmām :) Dusmu laikā raudāt negribas.

man palidz tas, ka ir dusmas. lupas ir sakniebtas naida un seja akmens aukstums. pec tam gan, kad esmu viena, sakas sevis zelosana.

Man pēc pēdējā gadījuma , lūpā kost vairs negribas. Lūpa pēc tam sāpēja ilgāk , nekā sirds par notikošo ... :D :D Tāda muļķīga situācija ....

Bet to košanu lūpā un acu griešanu var baigi pamanīt un tad tam otrajam ir tāds ļaunais prieciņš, ka jeiii, viņa punkšķ!

man palidz tas, ka ir dusmas. lupas ir sakniebtas naida un seja akmens aukstums.

ooo jā, man tas pats. vnk kkādas skumjas nomainu pret dusmām, uzlieku poker face un ieslēdzu pilnīgu vienaldzību uz to, ko man kāds saka.

Es arī gribētu sev funkciju ieslēgt/izslēgt bimbāšanas režīmu ! :D :D

domaju kko citu, bet pēc tam gan izraudos, lai rūgtums kaut nedaudz pāriet.
bet vsp ir gadījies nenoturēties un apraudāties turpat runājot

skatos uz to cilvéku un domáju - vai es gribu vinja priekshá raudát? né, negribu tachu lai vinjsh mani tádu redz, un vinja teiktais paliek otrajá pláná, dzirdu atbildu, bet galvená doma - tavá priekshá jau nu neraudáshu, palídz, neraudu. manas asaras grúti ieraudzít :)

Neskatos virsū, iekožu mēlē, cenšos domāt par kaut ko citu :)