Skumji, stulbi...
Šodien biju lieciniece citādākam gadījumam, bet savā ziņā līdzīgam, jo arī tur pamatā ir audzināšana, bērnu visatļautība. Ar mazo aizgājām uz spēļu laukumu. Laukums veidots pašiem mazākajiem bērniņiem, a tur šūpolēs šūpojas 2 zirgi, neņemos spriest par viņu vecumu, bet nu par lielu un par smagu tādām šūpolēm noteikti :D Garām gāja viena tantiņa un aizrādīja, ka tik lieliem bērniem nav ko tur darīt, ka cilvēki ir centušies, rakstījuši projektu, iekārtojuši šo vietu, bet te atnāk daži un visu lauž. Izrādās puikām līdzi bija vecāmāte, tā sāka bļaut uz to tanti, kas aizrādīja- ka tie ir tikai bērni un, lai jau šūpojas utt.
Tante saka, ka zvanīs policijai un tad strīdā iesaistījās vecākais no puikām. Sāka riktīgi lamāt to veco tanti, ka nav ko te kruķainām vecēnēm viņam kaut ko aizrādīt, ka viņa tēvs ir policists, ka tagad visu nokārtos, ka viņš ir bērns un drīkst šūpoties tur, kur grib... Vecāmāte sēdēja un klusēja, ne ar vienu vārdu neaizrādīja puikam( izrādās, ka viņam ir 10 gadu), ka tā nedrīkst pret vecākiem cilvēkiem.
Ziniet, es biju tādā šokā par notiekošā absurdumu, ka nespēju strīdā iejaukties! Viss beidzās ar to, ka tā tante, kas nāca un aizradīja, aizmuka...
Labi, es neiesaitījos, bet ko tā vecāmāte domāja? Ka tas ir normāli, ka viņas mazdēls tā uzbrūk svešam vecākam cilvēkam? Vai viņai neienāca prātā, ka, ja nu gadīsies tā, ka viņa neizdarīs mazdēlam pa prātam, tad viņu gaida tas pats, kas to veco tanti? Un kas būs tad, kad izaugs tāds ''mans tētis ir policists, es varu darīt visu, ko gribu'' puisis? Un kur vispār palikusi cieņa pret vecākiem cilvēkiem? Protams, domas var nesakrist, bet tāpēc jau nav jālamā un jāuzbrūk vecākiem cilvēkiem...
Nu es personīgi te saskatu nopietnu audzināšanas kļūdu...