Karš

Ienāktu cosmo un pajautātu ko man darīt :D

Roxy :D
Nezinu, par tādām lietām nedomāju, cenšos dzīvē vairāk izcelt pozitīvo.

Pēdējo reizi vēl sakašķētos ar draugu :D

Pēdējo reizi vēl sakašķētos ar draugu

Un pamīlētos. :D

Tā reāli, ko tad varētu darīt. Kā vecais latvietis uz mežu muktu? Pēc filmām spriežot izdzīvotu tikai bagātie, kas sacēluši mega bunkurus vai kuģus. Visādi citādi, viena bumba virs Latvijas un kirdikts.

Raudātu, kristu panikā

Kārtīgi pieēstos, jo nez kad dabūšu paēst nākamo reizi un vai vispār dabūšu :D

Esmu par to domājusi. Laistos, protams, glābtu savu bērnu.

raudátu,kliegtu,sadarïtu lietas, kurám man ikdiená pietrúkst drosmes :)

Neveltu savu enerģiju apcerot tik šausmīgas lietas. Uzskatu, ka ar domām mēs piesaistām notikumus un nekādas šausmas manā dzīvē nav vajadzīgas. Man labāk patīk domāt par to, ka ir labi un būs vēl labāk.

Nezinu, ko šādā situācijā darītu. Domāju, ka 3.pasaules karš tāpat neturpinātos ilgi, mūsdienās taču ir tik spēcīgi ieroči, valstis viena otru vienkārši noslaucīs no zemes virsas.

prom nebrauktu 100% :) paliktu šeit un ja vajadzētu arī piedalītos ( nu gluži tranšejā nesēdētu, bet, kā citādi piedalītos ).

Domāju, ka ietu karā, ja vien neizdomātu pamētāties ar ķīmiskajiem ieročiem, jo tad īsti jēgas nav :D Un par to iešanu karā es domāju nopietni. Es noteikti nebēgtu, man būtu galvenais aiztriekt ģimeni uz drošāku vietu, bet pati domātu, kā iesaistīties.

Labāk par to nedomāju.

Es personīgi uzskatu, ka, ņemot vērā, ka mūsu vecākiem un mums ir bijusi pasaules vēsturē līdz šim nepieredzēts brīnums- 2 paaudžu laikā neredzēt karu savām acīm- atklāti sakot, es neticu, ka tas ilgi spēs tā turpināties. Kari nesākās 100 gadu laikā, arī ne 50- un pat ne gada laikā. Konflikti briest, briest un tad, ka iet vaļā...

Kā jau nesen pieminēju- karu neviens nesāk no lielas laimes. Un, raugoties globālā mērogā- mēs atrodamies pasaules laimīgāko valstu epicentrā (nu labi- nedaudz nomalē). Bet tepat, tepat blakus- ir badā mirstoši cilvēki, tautas, kur vairākus gadu desmitus ir speciāli audzināti tikai puikas, kā rezultātā meitenes ir deficīts, tautas, kuras ir apspiestas, tautas, kas nodzerās, jo nav ko darīt... Un tā ir kā bumba ar laika degli, vai- kurš pirmais izšaus..

Par tādām lietām nedomāju. Bet, ja nu tomēr, tfu tfu tfu, ir 21.gs. un nebūtu tāds karš kā bija 1. vai 2. Viss noteikti notiktu tik ātri, ka nepaspētu ne kur aizmukt, neko.

Visdrīzāk iesaistītos kādā Sarkanā Krusta biedrībā, lai sniegtu medicīnisko aprūpi karā cietušajiem.

Es noteikti mēģinātu izbraukt/izbēgt/iziet/izāpot no valsts pēc iespējas ātrāk un tālāk. Ne par ko nepiedalītos karā!

Ietu karot:D
Atceros, ka bērnībā sapņoju piedalīties karā:D
Tā kā esmu izbijis jaunsardzes biedrs būtu arī "kruta" karotāja:)

Es kaut kad vidusskolā par šo domāju, toreiz izdomāju, ka brauktu uz Kanādu, ja būtu tāda iespēja. Joprojām pie tā arī palieku:D
Pašai piedalīties man liktos bezjēdzīgi.