Sāpīte Mātes dienā

 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Sveikas,dāmas!
Pirmkārt - sveiciens visām Māmiņdienā :)
Patiesībā par to jau arī būs šī diskusija - par manu mammu.
Situācija ir tāda,ka no plānotās mierīgās un ģimeniskās pasēdēšanas ir izcēlies milzīgs strīds un nav ne jausmas,ko iesākt tālāk.
Lieta tāda,ka māte man šodien burtiski pateica - "kad tu beidzot izvāksies".
Uz doto brīdi esmu 18 g/v,tūliņ beigšu 12.klasi. Neesmu sliņķe,darbs vasaras periodam (un,cerams,arī pēc tam) ir atrasts,tomēr biju plānojusi vismaz šo vasaru vēl padzīvot mājās,jo ir plāns doties studēt uz UK,kam,protams,ir nepieciešami līdzekļi (ģimene mani studiju procesā neatbalstīs) ,tādēļ biju domājusi vēl vismaz vasarā padzīvot pie mammas,sapelnīt cik varu un tad jau redzēs.

Galvenais jau ir tas,ka nekad neesmu viņai sagādājusi ne problēmas,ne galvassāpes - ballēties nekad nav nācis prātā,no bērnības ieaudzināts godaprāts,turklāt ne reizi neesmu mammai tā riktīgi "uzkārusies kaklā" vai pat ko lūgusi. Skaidroties ar viņu gan laikam nav vērts. Lieta tāda,ka jau kopš bērna kājas nekad neesmu tai bijusi pietiekami laba.

Ja mūzikas skolā dabūju 9,tad allaž sekoja replika "9? Kas,tiešām bija tik grūti "aizvilk" līdz 10?",ja kādu reizi ir sanācis neiznest miskasti u.tml. (dzīves sīkumi,kurus es,turklāt,vienmēr beigu beigās esmu izdarījusi),tad uzreiz lielā bļaušana un frāze "Par ko man ticis tāds drausmīgs bērns!'. Lieki piebilst,ka arī pie tā,ka mamma ir vientuļā māte,tiku vainota es,turklāt visu bērnību esmu atklausījusies - "nu kāpēc es tevi dzemdēju? Būtu vismaz man normāla dzīve bijusi","Tevis dēļ man veselības problēmas" (lai gan tas ir sanācis no manis patiešām neatkarīgu apstākļu rezultātā).

Ko jūs darītu manā situācijā - vai savākt mantiņas un doties prom,vai tomēr mēģināt rast dialogu? Vai varbūt kādai ir kāds mierinošs vārds,ko pateikt? Esmu jau kārtīgi noraudājusies,parunāt šobrīd arī īsti nav ar ko.
Katrā gadījumā,jau iepriekš paldies par uzklausīšanu :)

PS.
Laikam jau pie reizes jāpajautā - vai kādai (vismaz uz vasaras sezonu?) nav brīva istaba,ko izīrēt kārtīgai,jaunai meitenei?
12.05.2013 19:23 |
 
Reitings 1055
Reģ: 10.02.2011
Īsti normāli jau nav.
Bet atbilde Tev gatava.
Ja jautājums ir:
"kad tu beidzot izvāksies?"


Tad tavā gadījumā tā varētu skanēt tā:
Rudenī, kad došos studēt uz UK.
12.05.2013 19:53 |
 
Reitings 1323
Reģ: 04.03.2012
Mana māte savulaik arī mani neskaitāmas reizes dzina prom. Lai gan tas bija itkā audzināšanas nolūkos, bet tikai viņai vien zināms, par ko es biju tā nogrēkojusies, jo būtībā biju kārtīga, laba meitene, līdzīgi kā apraksta autore.

Apmēram kā plēsīgie dzīvnieki savvaļā dara.. Skumji.
12.05.2013 19:55 |
 
Reitings 794
Reģ: 13.09.2012
Neraudi un nekrenķejies.....vnk vinja visticamaak ir neapmierinaata ar savu dziivi...un tad kad tu aiziesi nozzelos,jo paliks viena
12.05.2013 19:57 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
atiGita,lieta tāda,ka studēt jāsāk nevis šogad,bet 2014-15. Tas laikam ir vēl viens bremzējošs faktors. Man nākamajā māc.gadā jāpabeidz studēt to nolāpīto apģērba dizainu (nožēloju,ka vispār uz viņu aizgāju,tomēr labi vismaz,ka nākamo māc.gadu varēs savienot ar darbu) un tikai tad sanāks uz UK.
12.05.2013 19:58 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Varbūt iestāties a-skolā šeit pat LV, paņemt studējošo kredītu (studiju+dzīvošanas kredīts) un dzīvot kojās? varbūt vēl izdotos kādu darbiņu dabūt.. Grūti būs, bet vieglāk nekā pie mātes.
Šādā variantā tas būtu iespējams no septembra, bet man liekas, ka vienai pašai, bez palīdzības sakrāt mācībām un dzīvošanai UK būs ļooti grūti, ja nav pat pie kā tur dzīvot.
Šausmīga situācija..
12.05.2013 19:59 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
manhattanite, man pēc tā visa 10 gadi pagājuši, bet joprojām nespēju tam tikt pāri, milzīgs rūgtums, neizpratne par to, kāpēc tas viss ar mani notika un naids ir vienīgais, kas man ar to vietu/laiku saistās. Reizēm likās, ka prātā sajukušu, tāpēc iesaku tev nemocīties, nu nebūs labāk, vienīgā cietēja būsi pati. Ja nu tiešām pa vasaru visu nokārto, iekrāj naudu, esi gatava paciesties, tad - aiziet. :)
12.05.2013 20:00 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
BesS,patiesībā tev taisnība,apmierināta ar savu dzīvi noteikti nav. Man jau par to arī sāp sirds,nav jau tā,ka es uzskatu - lūk,mana mamma ir kaut kāds monstrs. Patiesībā viņa ir man visdārgākais cilvēks,tikai žēl,ka tas nav abpusēji. Paldies tev par komentāru,jūs meitenes vismaz nedaudz pacēlāt garastāvokli!
12.05.2013 20:00 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nu tici man, es arī atklausījos no savas mātes daudz "jaukumu". Viņa gan nekad nav teikusi, ka mani nav vēlējusies vai, ka es viņai dzīvi sabojāju. Tieši otrādi, esmu viņas vienīgais bērns, kuru viņa esot ļoti gaidījusi un tad nu viņa vai no ādas līda āra, lai mani pakļautu totālai kontrolei. Viņa noteica ar ko man draudzēties, kur iet, ko darīt, par ko mācīties u.t.t. Un, ja es kaut iepīkstējos pretī, tā pār mani gāzās pārmetumu vilnis par to kāda es tāda un šitāda, mauka un palaistuve, slinkuma kalngals, ļaunuma iemiesojums... Un viņa arī mēdza mani sist (tas sākās ar pusaudža vecumu). Esmu mēģinājusi ar viņu runāt neskaitāmas reizes. Vienmēr viss beidzās ar viņas asarām, apvainojumiem un pārmetumiem. Ne viņa mani dzirdēja, ne klausījās, ko es gribu pateikt, ne mācēja atzīt savu vainu vai atvainoties.
Ai, negribu atcerēties!
Es tevi labi saprotu, bet iesaku nedaudz vēl paciesties. Izliecies, ka viss ir jauki. Izvairies no sarunām ar viņu, retāk esi mājās u.tml. Nu tev taču tikai daži mēneši ir jāpacieš. Saņemies!!!
12.05.2013 20:03 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
marchixa,saprotu tevi par visiem 100%. Žēl arī tevis,esmu droša,ka to visu pelnījusi nebiji un ceru,ka vismaz tagad tava dzīve ir daudz labāka :)
12.05.2013 20:03 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Neons,šķiet,ka tu tikko aprakstīji manu situāciju,no A līdz Z. Patiešām. Par sišanu tas pats,kā tev. Paldies par labajiem vārdiem!!!!
12.05.2013 20:05 |
 
Reitings 3467
Reģ: 24.09.2012
Nu stāsts vispār ir šausmīgs, bet mani vēl vairāk šokēja šis citas meitenes iraksts:
Tieši tādas situācijas dēļ aizgāju no vecāku mājām jau 11 gadu vecumā.
Kur tad tu gāji? Uz bērnu namu? Sociālo dienestu? Pie omes blakus majā, tas, manuprāt, neskaitās, jo 11 gadīgam bērnam tā prātiņa kā arī finanšu līdzekļu nav tik daudz, lai viens pats sistos pa dzīvi.

manhattanite, turies. Darbs vasarai tev ir. Galvenais nebrauc uz UK, lai lasītu sēnes vai stādātu jebkādu citu mazkvalificētu darbu, jo tavs mērķis ir studēt. Cīnies. Ja paliek galīgi traki, vērsies pēc padoma kādā krīzes centrā - tur vismaz tevi izmitinās bez maksas uz kādu laiku. Tāpat ir pieejams vietējās pašvaldības sociālais dienests - ja būsi pilngadīga, viņi tev palīdzēs.
12.05.2013 20:05 |
 
Reitings 4617
Reģ: 02.06.2012
Tiešām sāpīgi lasīt ko tādu.
Domāju, ka visu savu neapmierinātību ar dzīvi Tava mamma izgāž uz Tevi.
Gan jau, ka sirds dziļumos viņa Tevi mīl, tikai neaizdomājas, cik sāpīga Tev ir šāda attieksme.
Man nav tās labākās attiecības ar tēvu, bet man ir tāds, iespējams, jocīgs mierinājums. Esmu sev apsolījusi, ka manam bērnam būs vislabākais tēvs, kāds vien varēs būt attiecībā pret viņu, varbūt Tu arī šo vari attiecināt uz sevi, ka būsi labākā mamma savam bērnam. Man no šādas domas paliek labāk( kaut gan Tu vēl esi ļoti jauna).

Katrā ziņā, turies un tici, ka viss būs labi. Katram tiek uzlikti pārbaudījumi, kas ir pa spēkam)
12.05.2013 20:06 |
 
Reitings 2739
Reģ: 25.02.2009
Bāc, cik briesmīga attieksme. Tev māte kā tāds dzīvnieks izturās - parūpējos par tevi līdz vecumam, kad pati visu jau zināsi, un tagad vari tīties prom.
Man tev virtuāls apskāviens. Es zinu kā ir, kad it kā cilvēki, kam būtu jābūt vistuvākajiem uz pasaules, tevi emocionāli pieviļ un aplej ar vircu. Tas ir kā duncis dvēselē. Taču es ceru, ka tu saproti, ka NEKAS no tā, kas tavu māti neapmierina, nav tava vaina. Pati tevi vien audzināja un visu, ko par dzīvi zini, ielika.
Skumji palika šo lasot.
Turies un esi stipra. Nezināšu, ko ieteikt. Droši vien jau to pašu, ko te saka. Šaubos, ka tava māte varēs mainīties, varbūt vienīgi tad, kad tiešām būsi izvākusies. Manas attiecības ar vecākiem arī tikai tad sāka uzlaboties. + jo mazāk viņas būs tavā dzīvē, jo mazāk iespaidos.
12.05.2013 20:08 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Es Tavā vietā padzīvotu vēl pie mammas , kamēr pabeigtu dizaina studijas un paciestu pazemojumus!varēsi vairāk iekrāt naudu studijām ārzemēm, jo ja iesi īrēt istabu, apmaksāsi sev pārtiku, citus izdevumus,tad nekas daudz Tev nepaliks pāri. Ja nezini vai pēc vasaras vēl būs darbs,tad Tev jārēķinās,ka tāpat būs jātērē nauda par istabu, pārtiku un būs daudz grūtāk atgriezties pie mammas dzīvoklī. Tev arī nav,kas palīdz ar pajumti, atbalstu, naudu,ja kas noies grīstē!
viņa gan jau sagribēja brīvību,padzīvot viena un iespējams nokārtot savu mīlas dzīvi, taču nav teikt,kad tas patiešām izdosies un viņa beigās nesāks sev pārmest,kad Tevi aizdzina prom. varbūt tas ,tikai dusmās pateikts un nav domāts nopietni. dusmās cilvēks var daudz ko pateikt
12.05.2013 20:12 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Tu domā,kad reāli iekrāt naudu studijām UK 3mēnešu laikā? manuprāt ,tas nav diez ko reāli!diez vai Tu savu pirmo darbu atradi ar super lielu,labu algu.
12.05.2013 20:18 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
@sniegpulksteniite Nē,3 mēnešu laikā apzinos,ka nav iespējams. Es jau citai lietotājai atbildēju,ka ir nedaudz jau iekrāts + vēl ir viens gads un tikai tad sanāk uz UK,līdz ar to ir vēl +/- 12 mēn. papelnīt kaut ko šeit pat un tad uz ārzemēm (Lai gan šaubos,ka LV ar iesācējas algu kaut ko diži sakrāšu,bet tomēr). Vienīgais,ja tagad aizeju no mājām,visas šīs algas sanāks tērēt tepat uz īri,pārtiku,u.tml.,tamdēļ arī līdz galam negribas iet prom no mammas dzīvokļa. Laikam jau esmu pamatīgi apjukusi.
12.05.2013 20:26 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Saujā Krītiņš,liels tev paldies par virtual hug!
Patiesībā paldies visām par morālo atbalstu un mierinājumu,vismaz kaut kas.
12.05.2013 20:27 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Klau, kapēc gribi vipār braukt uz UK studēt? Tur ir kāda īpaša programma?
12.05.2013 20:28 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Tad jau maz vai nav jēgas iet strādāt,ja var teikt viss aizies par īri, pārtiku!vienīgais pozitīvais būtu,ja tiktu prom no mammas
12.05.2013 20:33 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Jackie,patiesībā ironiski. Nesen ar mammu sabļaustījāmies,mans komentārs -"Savam bērnam vismaz darīšu visu iespējamo,lai būtu labāka māte un paraugs nekā Tu",kam sekoja viņas atbilde - "jā,gribu redzēt. Pazīstot tevi,tavam bērnam būs vēl briesmīgāka dzīve,nekā tev,tikai ceru,ka tavējais nebūs liekēde kā tu". Nu,lūk tā.
Paldies par tavu komentāru,man ir līdzīga domāšana kā tev ,ceru,ka šī doma arī mani nedaudz mierinās turpmākajā dzīvē.
12.05.2013 20:35 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits