S*di darbā!

Pusgadu nebiju cosmo, ienācu "na razbor poletov" :D Agrāk vismaz tikai purnus un tauku slāņus seit parasti banditas priekšgalā vērtēja, tagad jau otru galu sākuši atpstrādāt... Ndaaa....

P.S. Konnca, no sirds apsveicu ar mazuli :D
Becby, apsveicu ar blogu, tikai sodien pirmo reizi palasīju par kosmētiku :)

Ir jau skaidrs un normāli, ka svešas un dažādas sievietes pastrīdas forumā, bet šie teksti ir zem katras kritikas:

Konnca, woooow, skaties, ka bērns par ātru neizlīst tādus vārdus mutē ņemot!

Pretīga piezīme.

Mana ģeniālākā izgāšanās, kuras dēļ joprojām aiz kauna zemē lienu -
Vajadzēja prezentēt projektu potenciālajiem investoriem. Runa bija par ievērojamu projektu, gandrīz gada darbu, bet es vienkārši nejauši izdzēsu prezentāciju tā, ka to vairs nebija iespējams atjaunot :D
Garš tas pamata stāsts - kā un kāpēc atjaunot nevarēja, bet arī visi gudrie programmētāji apkārt to izdarīt nespēja. Beidzās kaut kā laimīgi tas stāsts, galīgi pa mizu nedabūju, bet kauns tiešām par manu neveiklumu.

Strādāju parasti vakarā un klientiem zvanot saku - labvakar. Kad ir jāstrādā no rītiem aiz ieraduma saku - labvakar. Un parasti klienti par mani smejās. Nesen iestājos praksē un kļūdījos rakstot vienkāršu iesniegumu. Pārrakstiju iesniegumu 3x, jo katru reizi bija kļūda. Man tiešām tā vēl ne reizi nav gadījies. Visticamāk radīju, ļoti "gudru" iespaidu par sevi. Gribējās zemē ielīst. :D

Freya - kāds ir tavs amats? Tev pašai sanāk tās kļūdas pieļaut vai vienkārši novērot tā sanāk?

Es lasu un šausminos. Kā jums nervi to visu tur :D ?

Divreiz mūžā esmu jutusies tizla, pirmo reizi vasaras darbā 15 gados. Tā kā man ar krievu valodu nesanāk , tad nu tās bija mocības strādāt pa vasaru krievu fizikas un ķīmijas laboratorijā. Un tad nu vienu dienu priekšnieks lika man salikt saslēgumus (attiecīgās krāsas vadiņus pareizās vietās tādos štepselīšos, vienkāršāk sakot, tādus parastā telefona galus ar vadiem,kas iet sienā), lūk un viņš pateica , ka tādus vajag desmit. Bet es kaut kā dzirdējum, vai pārpratu un sataisīju simts. Viņs bija diezgan šokēts, un pārsteigts,bet es jutos tiešām kā muļķe.
Un otra reize bija arī 16 gados, vasaras darbā, kur mazgājot savus traukus, izdomāju , ka jānomazgā visi, kas izlietnē bija ielikti, un tad nu sanāca, ka saplēsu šefa mīļāko krūzi. Kā es raudāju, man likās ka mani atlaidīs, jo to krūzi viņš atveda no Venēcijas. Es pateicu tikai pēc trim dienām, kad biju jau izskrējusi pusi rīgas meklējot. Viņs pateica, ka nepamanīja, un paņēma sev citu :D
Iekšēji vēlaizvien jūtos tizli.

Bet visa lielā atbildība beigās tāpat ir vadībai.

ā, skaidrs, kur rodas un kāda attieksme tām, kuru dēļ vadība dažkārt sēž virsstundas un labo kļūdas, kuru atbildīgie nemaz nejūtas vainīgi. un šeit neiet varbūt runa tik daudz kā par amatiem, bet cilvēcību. kā gadās riebīga vadībā, tik pat bieži riebīgs pamatsastāvs, kas dzīvo pēc principa "nav mans, tad jau pohuj, lai citi dara".

Čemodāns - galu galā tā ir vadības kompetence pieņemt darbā darbiniekus! Un, ja vadība vēlas, lai darbinieki vienmēr ar pilnu atdevi metas iekšā problēmu novēršanā, strādā līdz vēlam vakaram, tiek izsaukti uz darbu brīvdienā, lai darbinieks ir sazvanāms jebkurā diennakts laikā un jebkurā laikā ir gatavs atcelt plānus, lai tikai palīdzētu vadībai novērst radušās problēmas - tad attiecīgi par to arī jāmaksā!!

Savā darba laikā es strādāju ar atbildību, reaģēju uz kļūdām un tās maksimāli ātri risinu. Bija laiks, kad sēdēju darbā līdz vēlam vakaram vai gāju strādāt brīvdienās, jo man žēl vadības, kuri paši sēž dienu un nakti, lai tikai paspētu izlaist produktu laikā. Bet tagad vairāk sevi novērtēju un apzinos, ka tās ir tikai formālas attiecības - darba devējs pērk manu pakalpojumu (darbu), es sniedzu pakalpojumu atbilstoši darba līgumam.

Varbūt man vienkārši nav vēl gadījies strādāt ar tādu vadību, bet pašlaik ir iespaids, ka tieši vadība ir tā, kas sagaida no darbiniekiem maksimālu atdevi jebkurā diennakts laikā, līdz ko rodas kāda problēma.

Sēdēju un domāju, nekas tāds baigi traks nenāk prātā. Ir bijis, kad izrakstu nepareizus rēķinus vai uztaisu kļūdainus līgumus. Bet tur viss ir labojams pāris minūšu laikā, kaut kā ar klientiem ir izdevies rast kontaktu, ka šādas lietas var nokārtot ar vienu telefona zvanu.
Lielu stresu ir sagādājušas divas lietas. Pirmā - nokļūdījos iepirkuma datumos, ar to riskējot, ka LIAA nokancelēs klientam iepirkumu par apmēram 200 tūkstošiem latu. Laicīgi to pamanīju, izdevās kļūdu labot, bet iepirkums gan tādēļ kavējās. Un otrā - pašā sākumā, kad sāku tikai strādāt, iepirkumi man bija tumša bilde. Uz LIAA atdevu nevis pretendenta dokumentu oriģinālus, bet skenētās kopijas, ko kolēģe man bija pārsūtījusi. Tad nu 2 nedēļas trīcēju, gaidot vai iepirkumu apstiprinās.

Tiesas sēde noņemta no izskatīšanas, nu forši nav.

Man tas pats sanāca vienreiz :D

Oj, atcerejos!

Stradaju viena arstu privatprakse ar kases aparatu, kas man bija aiz letes. Nu vienu dienu es kaut ka lampu pa tuvu pievilku tam aparatam un pat nepamaniju ka izkusa dias pogas.

Prieksniece (kas bija manas draudzenes mamma) bija loti dusmiga, atskaitija no manas 230Ls algas 40Ls par tam divam pogam un atlaida mani.

Pa cik man tas bija tads pagaidu ekstra darbinsh es ipashi nepardzivoju, bet nu bija tads rugtums ka mana draudzene kopa ar savu mammu izdomaja mani atlaist :D haha
japiebilst, ka baigas draudzenes nepalikam!

Nav ko ar ugunsnedrosam lampam stradat.

Strādāju HR amerikas kompānijai un "0" čeka vietā darbiniekam uztaisīju čeku par $95,000.00. Par laimi paspēju ar viņu sazināties pirms čeks bija izņemts naudā un palūdzu atsūtīt mums atpakaļ. Tā kā šis maksājums izgāja arī caur vadības rokām, kura to apstiprināja, īpaši vainīga nejutos, bet stulbi tā pat.

Mazai un melnai man lika justies kāda kolēģe, kad es viņas klientam biju aiznesusi kafiju ar mazo krējuma trauciņu, kurš, kā izrādījās, jau bija izlietots. Tā kā ņēmu no ledusskapja, neiedomājos, ka kāds tur varētu būt atstājis izlietotu.

Vislielākais stress bija, kad atnāca klients, bet viņa menedžeris nebija darbā. Dievs tēvs, kā es tiku lamāta, kā uz mani kliedza, jo man bija 0 jausmas, kur viņš atrodas, kādēļ aizvietotājs kavējas. Beigās vīrietis nāca pie veselā saprāta un atvainojās, bet tās 30min bija gatavā elle.

Njā, esmu arī Z atskaites nočakarējusi.. Un sataisījusi miljoniem atmaksas, bez mazākās nojausmas, ka par katru būs jātaisa atsevišķs dokuments. Bet tas nav nekas, salīdzinot ar to reizi, kad strādādama bērnudārzā pārkāpu ''rokas došanas sistēmu'' un atļāvu uzstājīgai divus gadus vecai meitenītei kāpt pa kāpnēm nedodot man roku. Protams - kūleņu kūleņiem lejā pa kāpnēm, un tas arī palika starp mani un viņu. Paldies Visuma radītājam, ka viss bija okei, bet nu to es tiešām uzskatu par savu vienīgu daudz maz vērā ņemamo kļūdu darbavietā. :D

nē, nu traki jums. man tāds darbs, ka šausmīgākā kļūda bijusi pierakstīt Deivida Bekhema bērnus Bredam Pitam :D

Esmu uzrakstījusi nepareizus rēķinus un aktus, arī aizsūtījusi klientam citas firmas rēķinu, kurai bija diezgan liela atlaide.
Vienreiz reāli nolažojos ar vienu rakstu avīzei, bet tas bija praksē.

Atceros, ka 1.dienā, kad gāju pie klienta, likās, ka viss dienas darbs ir vējā, jo vienā datorprogrammā testiem nepareizus ķeksīšus saliku. Baigi pārdzīvoju, bet izrādījās viltus trauksme - es jau biju salikusi tikai to, ko man lika salikt, tā kā viss ar testējamo materiālu bija kārtībā. :D
Kopš tās dienas arī sapratu, ka es jau nemaz neko nevaru salaist grīstē, jo manu darbu vienmēr pārbauda 1-3 cilvēki (atkarībā no procedūras būtiskuma un sarežģītības). Ja tur arī kaut kas ir nepareizi, man pateiks un es izlabošu. Easy.

nav gadījies man, bet vienreiz īpašnieka kkādu radnieku ierāva virpā. bija pagalam.