Vispār jā, es arī piekrītu sunset teiktajam. Man ir tā, ka es pēc dabas esmu sapņotāja un bieži vien galvā izspēlēju visādus scenārijus. Tad nu reiz vienā no tādiem scenārijiem es iztēlojos, kas būtu, ja mani, braucot ar velosipēdu, notriektu mašīna. Tas, protams, bija nevajadzīgi, jo pēc kādām pāris nedēļām mani tiešām, braucot ar riteni, aizķēra mašīna un es salauzu roku. Kopš tā laika vairs cenšos par sliktām lietām vispār nedomāt un savā prātā režisēt tikai labos scenārijus!
Starp citu, arī uz lapiņas rakstītie vēlamā satiekamā vīrieša apraksti vienmēr par 90% atbilst realitātei, pēc Secret metodes. Nu tā, ka sakrīt pat tādas lietas, kas nav katram otrajam atbilstošas vienā cilvēkā.