Mainīties..

Man jau liekas,ka cilvēks tā kardināli sevi-savu raksturu mainīt nevar. Agrāk vai vēlāk "iznāk" ārā patiesais tāpat. Jā - var piedomāt pie tā,kā runā ar citiem, kā uzvedies dusmās, ko spļauj ārā, utt., bet principā - es uzskatu,ka raksturu (pa lielam) nav iespējams mainīt.

Daļu es norakstu uz darba rēķina ( jā,vainoju tik citus :D ), bet ir stress,draugu nesatieku tik bieži cik gribētos,kad viņam brīvdienas,man jāstrādā utt. Par to šobrīd intensivi domāju,par darba maiņu. Tas viss mani ir padarijis par to,kā draugs teica "mainījusies",lai gan to nebiju piefiksējusi...

Mani nedaudz ir mainījusi vide, bet tikai nedaudz, jo piekrītu čāčai, ka pa lielam cilvēks tomēr paliek tāds pats, kāds nu viņš ir.
Loft, tu esi mainījusies uz labo vai slikto pusi? Es, piemēram, pēdējā gada laikā esmu sačakarējusi attiecības ar diezgan daudz cilvēkiem. Un ne jau tāpēc, ka viņi stulbi, bet tāpēc, ka es pati dura :D Tad pirms pāris mēnešiem sapratu, ka tā nevar turpināt un nu lēnām mēģinu visu salāpīt un vienkārši cenšos būt labāks cilvēks. Nav jau viegli, bet progress ir

Kā apzināties savas nepilnības,kā strādāt ar sevi... ?

Savas nepilnības bieži apzinos tikai tad, kad jau ir ne gluži par vēlu, bet ka vienkārši no tā vairs nevar izvairīties. Nu un strādāšana ar sevi pēc manām domām ir visu laiku piedomāšana pie tā, kā tu kontaktējies ar apkārtējiem, kā tu attiecies pati pret sevi un cenšanās vairāk kontrolēt savu rīcību un domas. Bet ir reāli grūti.

demoiselle

Cik nu saprotu,ne uz to labāko pusi. Bet kā jau teicu,pati nebiju to pamanījusi... Līdz viņš man reāli atvēra acis un lika padomāt..

palielam cilveks nevar mainities, jo neesam mes vairs mazi berni.
domaju, ja tava riciba vai attieksme sapina otru cilveku, tad milestibas varda vari meginat but iecietigaka, mierigaka, piebremzet sevi!

piekrītu čāčai, bet ne pilnībā. reizēm cilvēku maina smagi emocionāli pārdzīvojumi. es mainījusies tieši pēc tādiem, kad izšķīros ar ex-draugu. ilgs man bija laiks pārdomām par savu rīcību, vārdiem utt.
pats galvenais - tad, kad tev nav garastāvokļa neizgāz to uz otru cilvēku, kā arī nedari pretējo - neklusē. ir pietiekoši daudz veidu kā atslābināties un atbrīvoties no negatīvā. ja ir kāds ne pārāk labs notikums, nevajag uz to pārāk ieciklēties. ja tu draugu pie kkā vaino , tad dari to tikai tad, kad vin''s tiešām pie kkā ir vainīgs. bet pie vispārīgām lietām, kuras neviens nevar ietekmēt, mēs nevaram izgāzt dusmas uz otru cilvēku, bet pēc tam lūgt piedošanu par asu vārdu. vnk ir jāiemācās atšķirt lietas

atvaino, bet vai tad mainīties, augt, nav normāla vajadzīga lieta? jo dīvaini ir tad, ja cilvēks 25 gados nav vēl mainījies kopš pusaudža gadiem.

nedomāju, ka tev vajadzētu sevi par to šaustīt. ja viņam šķiet, ka esi mainījusies uz slikto pusi, nu, arī viņš ir daļa no tavas ikdienas, tā ka kaut kā netieši ietekmējis izmaiņas :)

ir labi, ka tev ir laiks, ko pavadīt ar sevi, izprast, ko esi sasniegusi un ko vēlies nākotnē.. varbūt radīsies jaunas atziņas.

Piekrītu, Sany. Stipri emocionāli pārdzīvojumi ļoti ietekmē cilvēka uzvedību, attieksmi pret citiem un uztveri kā tādu.

No savas personīgās pieredzes varu minēt savu smagāko pārdzīvojumu pirms gandrīz 3 gadiem - mammas nāvi. Biju spiesta pārdomāt savu dzīvi un attieksmi pret citiem cilvēkiem. Cenšos vairāk piedomāt pie saviem izteiktajiem vārdiem (lai gan ar draugu kašķējamies tāpat un it kā mana rakstura dēļ) un arī darbībām, bet tik un tā tas asais raksturiņš kaut kad uzpeld :D

Man jau liekas, ka ir iespējams sevi audzināt un mainīt. Es bieži piekopju tādu kā "paskatīšanos uz sevi no malas" vēlreiz pārdomājot savus vārdus, reakcijas, situācijas un attieksmi. Un, manuprāt, jebkurš cilvēks vai situācija, kas mums emocionāli kaut ko ir nozīmējis, tomēr aizķeras un maina kaut ko mūsos, kaut vai tikai paskatoties pieredzes griezumā - vairākas reizes taču uz tā paša grābekļa nekāpsi .. tātad, esi mainījies/mainījis savus uzskatus par attiecīgo tēmu ..

Tomēr tādas dziļi iesakņojušās īpašības kā, piemēram, mīlestība pret dzīvniekiem .. nedomāju, ka dzīvniekmīlis kādreiz pārtaps dzīvnieku nīdējā.

Nesen apmeklēju interesantus kursus .. pētījumos pierādīts, ka cīnoties ar savām sliktajām īpašībām, darbinieka efektivitāte noteiktā laika posmā uzlabosies par 5%, tomēr, attīstot labās īpašības, šai pat laika posmā, darbinieka efektivitāte var pieaugt līdz pat 40%.

Tad nu doto var pārnest arī uz privāto dzīvi - efektīgāk ir strādāt pie savu labo īpašību attīstības un tad jau sliktajām izpausties laiks neatliks:D

Cilveks ja GRIB VAR mainities. Es ari esmu mainijusies dzive .Tacu ari apkartejas vides iespaida - gramatas , iedvesmojosi cilveki ar kuriem sanakusas darisanas , nozimigi dzives apstakli ... tikai tagad esmu beidzot sevi sajutusi , ka sievieti , kura mil sevi lidz ar to ari attiecibas esmu mainijusies . Man liekas , ka jabut pilniba ( vismaz kaut cik ) sakartotai savai ieksejai pasaulei , lai varetu veidot attiecibas ar pretejo dzimumu , tad ari neradisies liekas problemas.

Tad var dzivot tada mierina...

raksturu mainīt nevar, ja vēl mazs bērns esi, tad var kaut ko ieaudzināt, ieskaidrot, iemācīt un bērns to uzņems, sapratīs un varbūt ar laiku pat mainīsies, bet pieauguša cilvēka "es mainīšos!" nekad neesmu ticējusi, jo nav iespējams tā vienkārši vienā dienā nomainīt rakstura iezīmes, domāju, ka pat lielā laika posmā nē... vienīgais, ko var mainīt - attieksme un uzskati pret konkrētajām lietām, cilvēkiem utt. bet arī tas nāk grūti - pēc smagiem pārdzīvojumiem, kaut kādiem notikumiem, tikai tā, nevis vienā dienā es izdomāju, ka būšu šāds un tāds ;)

Nu tas ko Tu aprakstiji jau ir rakstura izmainas - attieksme pret pasauli un uzskati

Jasmiine-++ja ir vajadziiba mainiities,tad es noteikti to ieteiktu.Ja es buutu taada,kaada biju Latvijaa-no darba buutu atlaista pirmaa dienaa...Arii gimenee-nu nevar teikt visu aatrumaa,kas uz luupaam,ir jaapadomaa,pirms saka.Atceros,ka vecos laikos,man naaca aaraa pilniigi viss ko domaaju -vienaa elpas vilcienaa...Es esmu loti piestraadajusi pie taa,lai pateiktu savu domu pieklaigaa veidaa!Cilveekiem vajag teikt ,ko domaa,bet tas veids ,kaa to pasaka var buut dazaads.
Esmu daudz straadaajusi ar sevi,lai ieklautos jaunajaa gimenee,jaunos apstaaklos!

Mēs maināmies nepārtraukti. Un, jo lielāka saskarsme mums ir ar kādu lietu, notikumu, cilvēku, vidi, sabiedrību, jo spēcīgāka ietekme un lielākas izmaiņas.
Noteikti attiecību sākumā mēs esam nedaudz savādāki, bet laikam ejot pāris mijiedarbojas un notiek izmaiņas. Mēs kļūstam līdzīgāki, jo pāra ietekme vienam uz otru ir visspēcīgākā.

Vienā citā diskusijā jau minēju - lieliskam vīrietim blakus būs lieliska sieviete. Tieši vīrietis attiecībās ir iemesls izmaiņām. Ja vīrietis sāk apvainot sievieti, ka viņa ir kļuvusi sliktāka, mainījusies (bez redzama iemesla), tad vainīgs visdrīzāk ir pats vīrietis. Viņš pats ir mainījies un sieviete līdzīgi kā spoguļattēls mainās līdz ar viņu.

Pavēro, vai gadījumā tavs vīrietis pats nav kaut kā mainījies?...

Un vispar :) Pastaves , kas mainisies :)