Mēs esam kļuvušas izvēlīgākas un vīriešus tas biedē, jo vidējais aritmētiskais saprot, ka tūdi rallā - nespēj ievilkt nevienu ķeksīti sieviešu prasību sarakstā. Vīrietis tiecas izlūgt roku pirmajai, kura samīlās - un kad notiek tā, ka sieviete saprot - ir vairāk vērta - aizbildinās ar nez kādām muļķībām, ka tik atkal nenāktos blamēties radu un draugu priekšā, atzīstot sevi par sliktu esam.
________________________________________________
Tu tajā diskusijā "Kāda jēga precēties?" uzrakstīji vienu ļooooti emocionālu tekstu. Pašās beigās. Un tur Tu rakstīji, ka sieviete ir vienīgā, kura var likt vīrietim justies labi. Muļķības. Zini, neesmu pētījis statistiku, utml., bet, dzirdot, ko mūsējie stāsta par, teiksim, Angliju un ASV (vietas, kur sievietes jūtas neatkarīgākas un izvēlīgākas nekā mūsējās), varu izdarīt vienu secinājumu. Tad, kad sievietes kļūst tādas, kā Tu te raksti, pie tā puiša, kurš "nespēj ievilkt nevienu ķeksīti" un kurš, pateicoties tam, teiksim, ir sācis dzert, pienāk zēns ar sievišķīgām kustībām un tādu pašu sarakstu, kurā visi ķeksīši ir savās vietās un saka: "Ejam, es zinu, kas tev, Pēter, ir vajadzīgs. Par sievietēm aizmirsti, mēs, zēni, viens otru vienmēr sapratīsim labāk." Vēl labāk, - Pēteris pamostas no dzēruma murgiem un redz, kā pa viņu Jānis ekstāzē lēkā. Un pēc tam būs, kā rakstīja Nazīc, - tēlojiet, tēlojiet neatkarīgās, pēc tam atkal varēsit forumā gaudot.