Vispār es savam vīrietim arī esmu čakarējusi prātu par precībām un vienīgais, ko sapratu, ka jo vairāk čakarēju, jo mazāk dabūšu.
Kad vienreiz mērs man bija pilns un jau pilnā balsī raudāju, tad vīrietis godīgi arī pateica, ka grib ar mani būt kopā, visu grib, bet nepatīk šī spiediena izdarīšana un, ka kaut kad jau mani precēšot, bet tikai tad, kad pats gribēs, nevis, kad kāds uzspiedīs.
tad nomierinājos, esam 5,5 gadus kopā zinu, ka tuvākā gada laikā kāzu mums nebūs, par bildinājumu arī šaubos, bet tad jau laiks rādīs, ir citas lietas par ko domāt, ka grauzt vīrieti par precēšanos, it īpaši, ja vēl kādam apakšā negatīva pieredze kā tavējam. ;)
449
