zaptesburka, es par ārstiem atbildēju, jo tomēr uzskatu, ka ārsti daļēji ir dabīga lieta (ja to var saukt par lietu), jo domāju, ka alu cilvēku vidū arī bija kāds, kurš lasīja zālītes un centās saprast kā tās pielietot, lai palīdzētu sadziedēt brūces, iekaisumus, ko es uztveru kā ārsta pirmsākumu. Un ne velti senos laikos vieni no pirmajiem ārstiem bija vecmātes, kas devās palīdzēt jaunajai paaudzei droši nākt pasaulē (cik nu tajos laikos droši tas varēja būt).
Tieši tā, ne ginekologs, ne ģimenes ārsts mani nekad neredz. Kamēr nejūtu nepieciešamību negrasos iet, cenšos pati maksimāli saprast savu organismu, tā vajadzības nun limitus. Nekādas jēgas no tiem ģimenes ārstiem nav, tik vien cik papīrīti var iedot, kad slims, lai mājaš var gulēt, bet man arī tādu nevajag (3x pār plecu nospļaujos). Un mana māte mani fiziski dzemdēja slimnīcā, bet neviens ārsts neticēja, ka es dzimšu ātrāk par 24h, slimnīca bija pilna un viņu bez maz mājās aizsūtīja, līdz ar to māte praktiski viena tika galā (labi, ka viņai visas dzemdības bijušas kā pastaiga, ja tā var salīdzināt). Labi, tas jau sāk iet off topic.