Kad man bija suns, man bieži nevis jautāja, bet izteica komplimentus. Sunim. Es arī citreiz, ja redzu saimnieku ar foršu mājdzīvnieku, varu vai nu pasmaidīt vai retos gadījumos kaut ko pateikt.
Citādi liekas, ka neviens svešs cilvēks neko nekad nav prasījis, ja nu vienīgi Ukrainā, jo tur visi tādi.. savējie. Es pati nevienam neietu klāt ne šeit, ne citā valstī, jo gluži vienkārši svešu cilvēku apģērbu nepētu un nespēju iedomāties, lai tik ļoti iekārotu svešas kurpes, ka pašai tās vajadzētu. Ja tomēr kādai pamanu skaistas kurpes, tad ievēroju tās un eju tālāk, mani neinteresē, kur tās pirktas. Bet ja man kāds pajautātu - noteikti atbildētu kaut vai laipnības pēc.