Pārsvarā uz visiem pasākumiem ejam kopā vai arī neejam nemaz. Jau nedēļas sākumā atnāca ielūgums uz vienu pasākumu šovakaram, bet tā kā visu nedēļu esmu bijusi nogurusi, drīzāk gribu gulēt un pa māju būt, pat nepateicu draugam par to (jo bija aizdomas, ka viņš gribēs iet). Nez no kurienes viņš tomēr uzzināja un ir uzmetis uz mani lūpu, ka es nepateicu.
Viņš grib iet uz pasākumu, bet es negribu. Es pilnīgi jau redzu, kā ieritinos mājās gultā :) Un pirmo reizi viņš tā kategoriski grib iet. Ir gatavs pat viens pats iet (kas viņam nav raksturīgi). Vai tas speciāli tāds kā spīts par to, ka nepateicu?
Zinu, varbūt izklausās egoistiski, bet es negribu, ka viņš iet... Nevaru saprast, kādai man būt tagad. Kaut kā mēģināt tomēr panākt, ka viņš neiet? Vai teikt, lai droši iet, un tādu vienaldzīgo notēlot?