turpinat vai ne

Precējies?

Nav,nav... Darbs sava zinja saistits ar celosanu un dzivojam ari ne gluzi kaiminjos.

Mans draugs gadu dzīvoja/mācījās Šveicē un tikāmies 1x pa diviem,trim mēnešiem.Ujj šausmas to atcerēties.Bija grūti..pat ļoti.Pateicu,ka nevaru tā un jāšķiras (muļķe,ka tā izdarīju) un nepadomāju vispār par viņa emocijām.Atcerējos visus tos brīžus kopā un sanāca tā,ka gāju viena vakarā pa savu rajonu un tieši pretī viņš nāca...tiešām likās,ka rādās-izrādās tas tiešām bija viņš.Aizgājām pie viņa (īrēja dzīvokli kamēr bija LV) nu tā bija emocionālākā saruna kāda man ar viņu bija bijusi,jo es pateicu kā jutos tad,kad viņš bija prom,cik grūti bija un tā nu beigās viņš atgriezās un esam laimīgi kopā.
Draudzenei puisis arī daudz ceļo,bet tādas attiecības,manuprāt,vēl vairāk savieno un satuvina.Man bija ļoti grūti,es domāju tas ir jebkurai,ka ir grūti ja otrs cilvēks nav blakus priecīgos/skumjos brīžos.Parunā arī ar viņu un pasaki kā jūties,jo nekas nevar būt labāks kā pateikt otram ko jūti.

Esam jau par to runajusi, vins saka,ka ari pardzivo,bet var ar to sadzivot. Es atkal esmu tads emociju kamols,ka nespeju kontrolet pati sevi,nezinu ka sakartot savas emocijas,lai spetu sadzivot ar situaciju,kada ta ir.

Es varu iedomāties un daļēji pat zinu kā tas ir!Man palīdz joga sakārtot domas un kontrolēt sevi,patiesībā esmu ļoti mierīga salīdzinot ar to,kāda biju agrāk.Pamēģini tu arī! :) Ceru,ka kaut kā viss izdosies!

man par jogu jau labu laiku domas,jo saku just,ka pavisam nespeju sevi ramjos turet.Bet te tad seko nakama problema- es esmu sasoditi nelokana,pat ta isti kaju pirkstus aizsniegt nevaru, negribu aiziet uz kko,kur man galigi nav vieta.

Ja tu nejūtos labi KOPUMĀ tad nav jēgas ko turpināt :)

Tavas šaubas pierāda,ka attiecībām lielākoties nebūs nākotnes.Neko citu šeit piebilst nevaru...

ja jūsu jūtas ir nopietnas, varbūt der pamēģināt. varbūt viņš ar to tik vnk uztver, jo varbūt viņam nav tik spēcīgu jūtu. neesat runājuši, ka varbūt viņš var mainīt darbu, lai nav tik daudz jāceļo? ja viņš neko nav gatavs ziedot jusu attiecību dēļ, tad nedomāju, ka tev ir vērts būt ar tādu cilvēku, kuram tu tikai ziedosies, bet viņš nepakustiņas pat mazo pirkstiņu.
lai arī var saprast viņu, ka tāds viņa ir dzīvesveids, un ne visi var pielāgoties otra dzīvesveida dēļ mīlestības, jo ar laiku tas otru tāpat sāks grauzt. nu parunājieties vēl varbūt, meklējiet kompromisus un risinājumus. grūti ar tādiem cilvēkiem attiecības veidot, kas klejo pa pasauli. bet varbūt tu vari mēģināt iesaistīties viņa pasaulē.

krupis- neviens nav uzreiz sazin cik lokans cilvēks. ar laiku iemācīsies locīties. tu nemaz negribi mēģināt, bet jau bļauj, ka tev nesanāk. aizej uz kādu iesācēju grupu, ja tāda ir.
tāpat es saskatu līdzību ar tavām attiecībām, tu gluži neesi mēģinājusi rast risinājumu vai ko piedāvājusi vīrietim, un jau saki, ka attiecības ir jāizbeidz. es tiešām nezinu, vaebūt tu vīrietim arī esi piedāvājusi kādus variantus. un varbūt negaidi no viņa risinājumus, bet piedāvā pati. tālāk no viņa attieksmes tu varēsi secināt vai viņš vsp ko vēlas, vai arī vēlas tikai ar tevi pamīcīties, kad ir Latvijā.

par to kāju pirkstu aizsniegšanu - ja neesmu iesildījusies, es arī tā uzreiz nevaru aizsniegt kāju pirkstus. un, ja uzreiz tā mēģina locīties bez iesildīšanās, tad vari iegūt nopietnus sastiepumus.

ja jau nav precejies, tad viss ir tava galva un ja labi grib, tad visu var!

Sany- nav jau ta,ka nav gatavs ziedot kaut ko. Dzives stilu vins ir mainijis diezgan krasi,kopsh esam kopa. Ieprieksh lielakoties brivo laiku pavadija tusinjos un taa, tagad no tapraktiskinav ne smakas,ja izklaidejas,tad tikai kopa.Darbu nemaz neiedomatos prasit,lai maina,ta tomer ir sava veida atbildiba,jo nav jaunemaz tik viegli labu darbu dabut,un vinjamdarbs patik, nespetu atnjemt cilvekam kko,kas vinjam tuvs.
Par to jogu- nav aju gluzi ta,ka brecu,ka nesanaks.Jau labu laicinju par to domaju un gribetu sakt. Saprotu,ka nebusu nekads guru jau pirmaja diena, vai pat pirmaja gada, tas tik tads virspusejs jautajums bija. :)