Tieši tāpēc es domāju par ģimeni, bērniem, mazbērniem, lai vecumdienās nebūtu jābūt vientuļai un jāuzbāžas svešiem cilvēkiem, taisos auklēt savus mazbērnus nevis steberēt pa ielu un klupt virsū maziem bērniem. :D
Protams, ir sievietes, kurām patīk, ka apskata bērniņu, savā laimē ir gatavas mazo rādīt visai pasaulei, bet šobrīd runa nav par viņām. Runa ir par tām, kurām nepatīk, ka lien pie bērna. Tas nenozīmē, ka būtu mazāk lepnas vai mazāk priecātos.
Labāks piemērs nenāk prātā. Iedomājieties, ka dodaties ikdienas gaitās, tie nav kapi vai tirgus, bet gan iela, veikals, pasts, banka utt. Jums uz pleca ir soma, uz kuru viena noskatās, otra noskatās, trešā pielien un pačubina, ceturtā grib palūrēt, kas tajā somā ir iekšā. Jums nebūtu tāds - wtf? Jā, tā soma ir, tā ir jūsu, bet, ja jūs gribētu visiem parādīt, kas tajā somā ir iekšā, taču staigātu ar somu vaļā vai nemitīgi pārcilātu tās saturu, ne tā? Un, ja tas nav vienu dienu, bet teju katru dienu, sāk taču apnikt? Protams - ne visām tā būtu nepatika, kāda noteikti laipni katru reizi parādītu somu, saturu, iedotu pielaikot un ļautu pačubināt.