Emanuelle, nu tas varbūt tāpēc, ka tas nav tavs bērns.
Man arī riebjas, iekšā noskaitu pātarus, kad kāds pārāk priecājas, cik
skaists bērniņš utji utji..
Iekšēji lamājos ikreiz, kad kāds stiepj roku iekšā ratos nopaijāt vaigu, ņemt man no rokām ārā, bučot.. brrrrrr.. Bijām klīnikā, kur kāds svešs vīrietis, kas sēdēja uzņemšanā akūtajā stundā, gribēja paijāt manu bēbi, mana mamma ka rāva nost pirms šis paspēja pietuvot roku, loģiski protams, bet tajā brīdī smiekli sanāca. Kad mēs kļuvām tik paranoiskas?:D Tas ir instinktos.