Sākumā pamēģini saplānot savu režīmu, dienas grafiku - kad tu tīrīsi māju, kad kaķim veltīsi laiku, darbs, protams, ir darbs, to laikus mainīt nevar, pārējo gan centies sakārtot pa plauktiņiem, kaut vai ievies kalendāru, kur saraksti savus plānus pakārtotā veidā.
Ja tomēr nevari joprojām, tad ieteiktu atteikties no kāda darba, veselība tomēr svarīgāka.
Savulaik, kad biju studējusi dienas nodaļā, gan bakalaurā, gan maģistros, paralēli strādāju iestādē, kur darba laiks, protams, bijis civilizēts līdz 17:00, bet arī slodze bija liela, jo vajadzēja gan paspēt studēt, gan būt ekselentai darbā, gan vēl uzņēmos sniegt konsultācijas paralēli visam. Protams, bija arī negulētas naktis, bet mērķis bija mērķis, uz kuru virzījos un negribēju neko pamest.
Tolaik mana atslēga visam bija - visu darīt laicīgi. Ja ir uzdots kaut kas, es to momentāli rakstīju, darīju, darbā kā robots. Viss bija tā saplānots, ka varēju paspēt gan studēt, gan strādāt, gan kārtot privāto dzīvi.
Kad beidzās studijas, biju aizgājusi prom arī no valsts iestādes un sasniedzu savā profesijā savu augstāko mērķi, tiku uzņemta tur, kur ļoti gribēju. Šeit vēl vairāk tika prasīta punktualitāte, kvalitāte, tāpēc mans palīgs bijis kalendārs - viss sīki sarakstīts - kad, kur, kam, ar ko.
Vārdu sakot tad, kad ir daudz darāmā, liela slodze, tad ieteiktu plānot visu, no lielajiem darbiem līdz pat mazākajiem, kaut vai to, kad tu spēlēsies ar kaķi.
Tagad dzīvojot ārzemēs atkal sev pakāpeniski palielinu slodzi, jo man atkal ir mērķis, kuru gribu sasniegt ;)
Ceru tev izdosies tikt ar visu skaidrībā :)
333
