man bija līdzīga problēma apm 16-18 gadu vecumā. draudzene bija ļoti komunikabla, bet es esmu tāda, kurai nepieciešams vairāk iepazīt, lai atraisītos.. nujā, kautrīga biju. draudzenei piekrišana netrūka, bet pārsvarā tie bija tādi čaļi, kuri arī bija līdzīgi viņai - nedaudz izlecēji, traki, pārdroši-vnk piesaistīja sev līdzīgos.. tajā pašā laikā man neveidojās tāds kontakts ne ar vienu, un ja godīgi, man tie čaļi nemaz nesaistīja. tā ka nebiju greizsirdīga.. ar laiku notika tas, ka man arī izveidojās attiecības, un ar puisi, kurš savukārt bija līdzīgs man pēc rakstura - mierīgs un piemīlīgi kautīgs (kuram savukārt krita uz nerviem manas bravūrīgās draudzenes kaitinošā uzvedība)
es domāju, ka ātrāk vai vēlāk kāds pamanīs arī tevi un to, kas tevī ir jauks. :) proti priecāties par draudzenēm, un esi tāda kā esi! tikai nemaini kkā kardināli savu uzvedību, lai līdzinātos kādam citam ,un tādā veidā mēģinātu pievērst sev lielāku uzmanību!
tu jautā Kāpēc man puiši neraksta, neaicina ārā, kas par vainu manī? varbūt ir kāds puisis, kurš tev simpatizē un kuram tu vnk vari uzrakstīt pirmā? jo sen jau nav tie laiki kad visa iniciatīva bija jāuzņemas vīriešiem. sper pirmo soli tu!