Visas te kā aitas - nestrādā, tātad slinka, grib braukt prom, tad ātras peļņas meklētāja. Kas par sviestu? Esmu bijusi tavā situācijā un pilnībā tevi saprotu. Biju UK 7 mēnešus un tajā laikā sapratu to, cik labi ir te un kā man tālāk rīkoties. Es domāju, dzīve ārzemēs nevienam par slinku nenākm - papalšināt redzesloku vienmēr ir labi. Par valodas barjeru.. tur ātri tam tiek pāri pat, ja nav valodas. Un arī tam, ka autore "negrib te strādāt par minimālo" vai ir "izlepusi čīkstule" arī kategoriski nepiekrītu, jo cilvēks te jau ir strādājis par minimālo algu un sapratis, ka visām viņa vajadzībām ar to nepietiek. Paēķiniet, cik apkure šeit izmaksā! Atceros, pirms 2 gadiem dzīvojot Rīgā, Valdemāra ielā, mums bija 2 Ls kvadrātmetrā. Dzīvoklis 80 kvadrātmetru. Tad parēķiniet, cik sanāk, ja cenas ir vēl 2x pacēlušās. 320 Ls? Tur jau pat dzīvojot trijatā (tas bija 3istabu dzīvoklis) ar minimālo nepietiks. Nepiekrītu arī, ka autoresprāt UK ir rožu lauks. Man liekas, viņa pietiekoši sakarīgi izteicās par to, ka labprāt strādātu kādā fabrikā.
Es, protams, nekad vairs neatgrieztos UK, ja nebūtu pilnīgi spiedīga situācija, bet tomēr nenoliegšu to, ko man darbs tur ir devis!
Varu pastāstīt, kā pati tur tiku (ok, man bija paziņas UK, bet naudas ceļam arī nebija). Es pārdwevu VISU. Drēbes (īpaši mēteļus un ziemas jakas, jo tur nav tik auksts, lai nepietiktu ar kaut kādu plānāku jaksi un džemperi), datoru, televizoru, pat telefonu pārdevu un lombardā nopirku citu. Bišķin iedeva tētis, bišķin ome un man tieši visam pietika. Pēc 2 ned sāku strādāt, darbu dabūju ar neatlaidību un par nekaunību, ja tā var teikt -uzplijos darba devējam KATRU dienu, kamēr mani pieņēma darbā. Es biju izmisusi, tāpēc savu panācu.
Veiksmi!