Celties un atkal nepakrist

Man arī šis gads tā salīdzinoši smagāk kā citi ir iesācies un reizēm tiešām nolaižas rokas kaut ko vispār darīt, bet nu neko - paguļu, papinkšķu, kad vairs savādāk nevar, un vienkārši atkal ceļos un cenšos iet uz priekšu un neapstāties pie pirmajām grūtībām.
Vispār jau es esmu baigais garastāvokļa cilvēks - vienu dienu varu justies motivācijas pilna un laimīga, savukārt nākamajā dienā varu ienīst teju vai visu pasauli.
Bet kā tur bija tajā dziesmā: "it's always darkest before the dawn", tā ka viss ir pārejošs, būs arī baltie posmi :)

Es paraudu. It kā nieks, bet palīdz tajos saspringtākajos dzīves brīžos. Brīvajos brīžos cenšos darīt lietas, kas man patīk - veltu laiku labam miegam, paskatos kādu seriālu, panašķojos. Katrā ziņā tādos brīžos ieslēdzu saudzējošo režīmu, jo dzīve jau tāpat nežēlos nevienu, kāpēc lai sev laupītu mazus prieciņus? Tas mazliet, uz mazu, mazu laiciņu, bet palīdz. Arī neiespringt - šovakar es pavadīšu laiku kopā ar mīļumu un saviem mājdzīvniekiem, nedomāšu ne par darbu, ne par citām klapatām, lai gan pirmdiena nāk ar joni virsū un es jau gara acīm redzu sevi raudot kādā stūrī :D

Mans gads sākās briesmīgi. Saslimu jaunā gada vakarā uz mēnesi gandrīz, atkājās vēl citas veselības problēmas, 1. janvārī draugs pameta neizstāstot kāpēc, uzzināju jaunas nejaukas ziņas par ex. Slikts sākums, bet es eju uz priekšu un visu kas "sāp" izlieku sevis pilnveidošanā..baudīšu vairāk dzīvi un mīlēšu sevi vairāk! Būšu daudz labāka un gudrāka..speciāli priekš tiem, kas nenovērtēja mani!
Galvu augšā..tas dara mūs stiprākas

- šovakar es pavadīšu laiku kopā ar mīļumu un saviem mājdzīvniekiem, nedomāšu ne par darbu,
cik labi, ja ir tas mīļotais, bet ja tā klapata ir mīļais ar kuru notikusi šķiršanās, tad tik fanīgi vairrs nav...
godīgi sakot gaidu pirmdienu, darba nedēļu, tur mazāk domu, beša, pinkšķēšanas.. :(

Palmira, ja nebūtu mīļotais, būtu mājdzīvnieki un, galu galā, vienatnei ar sevi ir savs skaistums, es vienmēr protu sevi izklaidēt :) Protams, ja šķiršanās process ir nesens, tad vienkārši to visu vajag izsāpēt. Paies laiks un dziedāsi citas dziesmas ;)

warrior, nu nav ilgs.. rīt būs 3.nedēļas...
Man ļoti patīk būt vienai, jūtos arī tad laimīga, tikai šim jātiek pāri, jo vsp esmu pašpietiekama, bet šis protams ir satriecis mani..
ehz, nu bet nekas.. gan bimbāšana pāries :)

Mēs katrs esam viss,ko mēs ēdam/dzeram/cik svaigu gaisu elpojam/+mūsu aktivitātes=jo vairāk dari,jo vairāk enerģijas.Ar šo visu gribēju teikt bez 8 glāzēm dienā tīra ūdens var teikt cilvēka vispār nav.../tējas,limonādes neskaita/Esmu uz sevis to visu redzējis=jūs nespēsiet noticēt kā mūsu domāšanu/noskaņojumu ietekmē ēdiens un tīra ūdens izdzertais daudzums..ēdot sintētiskas lietas un dienā izdzerot 1 glāzi 'ūdens nemaz nav iespējams normāli justies..izklausās tik nenozīmīgi bet regulārs tīrs ūdens jūsu dzīvē var brīnumu ienest..

Banāli , bet - what doesn't kill, makes me stronger! :)

tā jau ir, dakter :)

Es bēgu. Tas nav labi, bet, kad tiešām, tiešām visa dzīve šķie iet uz leju un vairs nevar izturēt, bēgu pēc iespēja tālāk. Tā arī pirms gada atbēgu uz vietu, kur esmu šobrīd. Bet man tas nāca tikai par labu.
Turies. Nodrāzti jau būs, bet - laiks ārstē visas brūces. Tā tiešām ir.

Man arī šobrīd nav tas brīnišķīgākais laiks dzīvē un garastāvoklis lēkā augšā-lejā... Šorīd cenšos saprast, kas man īsit ir vajadzīgs, ko es gribu un tā. Definēt savas vēlmes, lai domas varētu sūtīt visumā. Jūtos pavisam apmulsusi visā savā dzīvē visās jomās - nekur nekas nav labi. Un mēģinu ar racionālu prātu domāt, kā to visu mainīt un kā lai tiek no šī visa laukā. Raudāšana spilvenā sākumā palīdz, bet pēc tam padara visu vēl trakāku. Domāju par antidepresantiem, jo citādāk tiešām stulbas domas nāk galvā un gribas vienkārši piedzerties un nepamosties. Jūtu, ka šim pārmaiņu laikam bija jānāk, viss uz to brieda, bet tagad galvenais ir saprast, kurā virzienā man pašai skatīties. Stulba sajūta, ka gribi lai viss ir labi, bet nezini, ko tieši gribi.

Es nesen esmu tikusi no šķietami melnās svītras, tā kā varu apgalvot, ka visi beši ir pārejoši un dzīvē viss plūst un mainās. Galvenais domāt pozitīvi, rīkoties, lai kaut ko mainītu uz labo pusi, bet, ja tas nav iespējams, vienkārši izdzīvot šos mirkļus. Varu teikt, ka es daudz ko iemācījos šajā drūmajā periodā un tagad esmu stiprāka un gudrāka, kā pirms tam :) tā kā - turies! :)

*tikusi ārā no šķietami melnās svītras

Daktera komentārs, jeb frāze man ir ietetuvēta uz sāna, vienmēr , ka gribas norakties zemē paskatos uz šo. :)

*ietetovēta :D