Piekrītu Spotorno, cubiana un arī daļēji Excite. Manuprāt, mūsu valstī tiek likti uzsvari uz nepareizām lietām. Kaut vai nesenais piemērs ar atalgojumu palielināšanu valsts kapitālsabiedrībās, pamatojot to ar zemo konkurētspēju, jo uzņemumu vadītāji varētu atrast labāk atalgotu darbu citur. Taču tas, ka valstī minimālā alga ir 200 lati, liels bezdarbs un šo iemeslu dēļ daudzi bija/ir spiesti emigrēt (jo citās valstīs atalgojums kaut vai mazkvalificētam darbam ir vairāk konkurētspējīgs), politiķus maz uztrauc. Ak nē, kļūdos, pagājušo gadu, apzinoties, ka drīz nebūs, kas maksā nodokļus, valdība ļoti aktīvi apsprieda reemigrēšānas plānu. Taču palasot kā to cenšas īstenot, liek pasmaidīt.
Piekrītu arī tiem, ka nevar visi būt par uzņēmējiem, vadītājiem un "lielās naudas pelnītājiem". Tāpēc pārmetumus, pati vainīga, ka nespēj nodibināt savu uzņemumu, ir nevietā. Pie kam uzņēmuma esamība negarantē labu peļņu un pārticību. Pazīstu vairākus Latvijā, kuriem ir veiksmīgi uzņēmumi, taču pazīstu arī tādus, kuru uzņēmumi bankrotēja pēc viena vai divu gadu darbības. Valstij ir jāspēj noregulēt darba tirgu tā, lai arī mazkavalificēti darbinieki saņemtu pietiekoši, lai spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis eksistēt. Latvijā ir ļoti raksturīga nestabilitāte, un neviens nevar būt drošs, ka viņa uzņemums veiksmīgi darbosies arī nākamgad, tāpēc ir svarīgi, lai valsts sniegtu atbalstu, nevis otrādāk palīdzētu nogremdēt.
Interesanti ir tas, ka pašlaik dzīvoju valstī,kur ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē, taču vadība nebeidz runāt par nabadzības apkarošanu un vienlīdzīgām iespējām visiem sociāliem slāņiem valstī. Savukārt Latvijā, esot viena no nabadzīgākajām valstīm ES, par nabadzību gandrīz netiek runāts. Kāpēc tā gan nezinu. Neērts temats?
3647
