runāt tiešā valodā

Man laikam savukārt ir pārāk tieša valoda gan par labām, gan sliktām lietām izsakoties. :D
Ja mīlu, tad saku, ka mīlu, ja riebjas, tad saku, ka riebjas! :D Puiši, godīgi sakot, tiešām nav sūdzējušies, meitenēm gan grūtāk to skarbo pusi sagremot parasti.
Kā iemācīt? Hmmm... nebaidīties :) Man šķiet " caur puķēm" runā, jo baidās vai nu aizvainot vai otrādi - pateikt ko tādu, uz ko nebūs tik pat silta atbilde.

Es nesaprotu īsti ka'tu runā... kādi irn tie vārdi kas viņma kaitina?

Kā tas ir runāt "interesantāk" ? :D

Man nav nekāds īpašais meiteņu runasstils(vai arī vnk neizprotu, kas tas ir?), runāju tieši, bet tas nenozīmē, ka kā vecis. Respektīvi, lamu vārdus nelietoju(bieži :D). It kā problēmu nav, vienmēr tieku saprasta.

Piemērus studijā!

Piemēram, mums mājās ir tā: es tur uzcērtos un gribu dzirdēt kaut ko no drauga..vai man ir skaista kleita? vai tā neliek man izskatīties resani? :D zeķubikses piestāv? kuras no šīm kurpēm vilkt-vai šīs būs labas? matus savāk, vai izlaist? uz ko viņš atbild - smuki izskaties...punkts. ar to viss ir skaidrs.

Nu, ne jau vienmēr runāt tieši nozīmē runāt bez emocijām, kā esi iedomšusies. Vienkāršs piemērs:
Nevis saki: "Manas jūtas pret tevi ir neizmērāmas, tās peld visumā kā milzu kuģis un es nesu tavu vārdu savā sirddi un reizēm man gribas kliegt tādēļ, ka man ir jūtas pret tevi, kas ir lielākas kā Tādžmahals...", un tā tālāk, bet gan vienkārši: "Es tevi mīlu."

es arī bieži vīriešiem pasaku "runā tā, lai es neko nepārprotu!"

ja es patīku, tad gribu dzirdēt "tu man patīc". ja izdaru kaut ko tizlu, tad gribu, lai man pasaka "man nepatika kā tu to izdarīji/pateici". ja es labi/slikti izskatos - tad es to arī grivu dzirdēt, nevis kaut kādas metaforas un epitetus.

nepatīk, kad sāk caur puķēm kaut ko saka. tad man uzreiz liekas, ka cilvēkam ir bail pateikt kaut ko tieši sejā un ka viņš ir lupata

Atbildot uz sniega.pika ierakstu - draugs, manuprāt, nav tas, kam ir jāuzdot tādi jautājumi, vai jāatbild. Draudzenēm, māsām, mammām, tuvām tantēm tā var jautāt, bet kāda daļa vīrietim gar zeķubikšu un matu sakārtojuma izvēli. Varbūt vēl pajautāt, lai pakonsultē, kā labāk izraustīt uzacis vai skūt kājas?!

Ance, tas bija izcili :D


un +++Lancaster.

viņš saka, ka neko nevarot saprast, bet es nemāku runāt tieši :(
kaut vai vakar biju sasitusi roku, teicu nāc pažēlot man ķepiņu, viņš teica, ka pirmkārt tā ir roka un otrkārt viņš nesaprot kā roku var žēlot...
un tas tikai viens no piemēriem...
ko man vajadzēja teikt - man sāp roka, pasaki man kautko mīļu?
es laikam parasti domāju par to, lai runājamais izklausās labi, bet tad tajā pazūd saturs un viņš besijās, ka neko nesaprot, lai runāju tieši :( :(
iemāciet mani runāt veču valodā :(

womankind - kad man nav nevienas sievietes pie rokas, tad elementāri pajautāju,kā izskatās no malas..nu nav mans vīrietis tāds,kas neatšķir rozā no sarkana, kā dažām labām.
Un ja kopā kaut kur plānots iet, tad es labāk pajautāju viņa domas, lai nav kauns no manis :D

Es arī piekrīt tām, kuras ir par skaidrību. Tādēļ reizēm jūtos ļoti apmulsui par diskusijām, kurās meiteņu problēmas varētu atrisināt vienkārši pajautājot.

Es domāju vienkārši iztiec bez visādām konfekšu runām un saki skaidri: es ilgojos pēc tevis, tu man patīc, es tevi mīlu, tu mani iepriecini etc. :)

vai tā neliek man izskatīties resnai?

Es baigi piedomāju pie šī, ka labāk tā nevaicāt, jo vīrietim nav jāzina par taviem kompleksiem, sāks vēl ievērot, labāk tad pie sevis par to padomāt, kādai draudzenei, bet lai draugs domā, ka pati sevi dievini, nav ko lieku runāt :)

flo, man izklausās, ka Tavējam mazliet kļūst iejūtība/iecietība. :)

Šeit jau izklausās, ka tu esi tipisks sieviešu tips, kuru visu laiku vajag žēlot, jo pati redz neko nevari izdarīt, ne iepirkuma maisiņu panest, ne mušu nosist, jo tas, ka tev vajag žēlot, ka roka sasista jau par to vien liecina. Taču tavs draugs izskatās ir tas tips, kuram tās nevarīgās sievietes, kas neko nevar nemaz nepatīk, tāpēc saka, lai runā normāli.

Sasitot roku tev vispār nevajadzēja prasīt, lai tevi žēlo, jo tas taču ir tikai sīkums. ;)

Savam vīrietim neprasu neko par izskatu, jo tam nav jega, viņš tāpat neko ne māk normāli pateitk, ne novērtēt, jo atbildi dzirdu tikai - ir jau labi. Kā arī par citām lietām runāju tieši, ja ko gribu, tad pasaku, arī par dāvanām, jo mājienus nu viņš vispaŗ nesaprot. :)

Man liekas viņš arī biškupārspēlē, bet nu laikam dikti nepatīk saldumu runas :)

Es reizēm tā arī mēdzu teikt, kad es teiksim pasaku kaut kādu frāzi uz kuru gaidu mīlīgu atildi, bet viņš to nesniedz, tad saku: tagad tev bija jāsaka kaut kas jauks :D

Tizla runāšana man asociējas ar Nedu Flandersu no simsoniem :D :D :D

Taču tavs draugs izskatās ir tas tips, kuram tās nevarīgās sievietes, kas neko nevar nemaz nepatīk, tāpēc saka, lai runā normāli.

tieši padomus, lai es būtu tāda es visvairāk gribētu sanemt :(

_paris - man ir vieni svārki, koši sarkani, kas maniem gurniem liek izskatīties dubultlielim un man viņi ellīgi patīk.esmu 2x tos uzvilkusi. Un gandrīz katru reizi pirms iziešanas es viņus uzvelku,lai pārliecinātos,ka vini rtiešām man liek izskatīties formīgākai, un parasti tieši draugs ir tas,kas pateiks kā ir...mammas ir mammas, viņa mani laistu pa pilsētu arī mini šortiņos,kas liktu atklāties visām manām problēmzonām, bet draugs būs tas,kurš pateiks."Nē, šitos nevelc" un man ir skaidrs. protams,ja teiktu - fū, cik resna pakaļa izskatās, tad es 2x padomātu vai vilkt vai nē, bet pamatā man patīkka draugs mani šad tad pakoriģē..ja gribu - ņemu vērā, ja nē - neņemu.

Nu principā esot kopā ikdienā ar tādu vīrieti, kuram galīgi tās saldās runas neinteresē, tu jau pati ar laiku izmainīsies, jo jau tagad vēlies kaut ko darīt lietas labā. Tas man liekas nāk tā pašsaprotami. ;)

Piemēram, es agrāk biju daudz romantiskāka, taču manam vīrietim tā romantika diezgan tāls jēdziens, tad nu pēc 5 gadu kopā būšanas arī manī gandrīz tā romantika jau ir nobeigusies, jo neko mākslīgi veidot nevēlos, ja nav, tad nav. :D