No pēdējā laikā izlasītā ļoti, ļoti patika Dženetas Fičas Baltie Oleandri (daudzas noteikti atcerēsies ekranizāciju ar Mišelu Feiferi). Aizraujošs stāsts komplektā ar neparasti skaistu valodas izjūtu. Laikam jāuzteic arī tulkotājas darbs. Oriģinālvalodā neesmu lasījusi, bet latviski skan ļoti patīkami.
Vēl jāatzīmē Vizmas Belševicas triloģija Bille. Pirmajā grāmatā rakstniece meistarīgi un ar lielu iejūtību apraksta bērna izjūtas un pasaules redzējumu. Bērna, kurš pieaugušo radīto vidi nereti interpretē gluži neikdienišķi, ņemot talkā bagāto fantāziju. Otrā grāmata aptver Otrā pasaules kara norises, Billes dzīvi šajā latviešiem (un visiem pārējiem) nebūt ne vienkāršajā laikā. Trešā stāsta par meitenes pārtapšanu jaunā sievietē.
Regīnas Ezeras Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis patiks romantiķēm. Mani ļoti aizķēra, lielā mērā tāpēc, ka grāmata nāca, tā sacīt, īstajā brīdī. Autores mīlestības vēstules vīrietim, kurš pret sevi vērsto izjūtu mutuli pat nenojauš.
Ā, vēl nesen izlasīju Katrīnas Mijē, khmm, autobiogrāfiju Katrīnas M. seksuālā dzīve. Grāmata, kas brīžiem intriģēja, brīžiem uzjautrināja, bet kopumā lika atzinīgi novērtēt Katrīnas brīžiem visai šokējošo atklātību, runājot par tēmu, kura šodien, protams, nav nekāds tabu, tomēr daudzas no grāmatā aprakstītajām niansēm vairums ļaužu droši vien apspriež pusbalsī un tumsā, hehe. Grupveida sekss Buloņas mežos, seksa partneru uzskaitījums un apraksti, vesela nodaļa veltīta fellācijas apcerei u.tml. Uz beigām drusku sagarlaikojos, tomēr neizlasītu neatstāju.
1207
