Atbalsts no vecākiem

nu skatoties, cik vecāki turīgi..

ja viņiem tas nesagādā problēmas, tad kāpēc ne

Man ir 22 gadi. Lai gan pelnu pat +/- tikpat, cik mana mamma, ja viņa vēlas mani iepriecināt ar kaut ko nelielu (kāds jauns apģērba gabals vai paņem līdzi mani kādā ceļojumā pa tuvējām kaimiņvalstīm) - forši. Tad, kad viņa teica, ka grib izremontēt manu vannasistabu (~1000 LVL maksātu), tad gan atteicos un vēl izstrīdējāmies pamatīgi.

Vecāki ir tavi tuvākie cilvēki, kādi jeb kad var būt, jo visi pārējie nāk un iet, līdz ar to kāpēc ne? Jo es domāju, ja tev būtu iespēja (varbūt tāda jau ir) tu arī dotu viņiem visu to labāko, jo piekritīsim, arī materiālās baudas mūsu dzīvi tik loti patīkamu padara.

Protams, jāskatās kāda finansiālā situācija ir viņiem, ja viņi to negrasās darīt pa pēdējām kapeikām.

Nē, nepieņemtu! 24 gados cilvēkam pašam jāspēj par sevi pastāvēt. Labāk, lai vecāki paši dodas ceļojumā.

Tik pat nožēlojami man liekas, ja vecāki maksā par studijām.

konnca


kā tad var samaxāt par studijām 18 gadīgs jaunietis, kas tikko beidzis vidusskolu? :D

Uzskatu, ka ja vecāki var palīdzēt, tad kāpēc to nepieņemt? par studijām, nu, ja Tev būtu bērns, un viņam nebūtu pagaidām iespējas dabūt tik lielu naudu lai studētu, bet tev tā nauda būtu...Tu nepalīdzētu, tā vietā lai jau 18 gadu vecumā iegrūstu savu bērnu parādu slogā?

Jā, pieņemtu, jo vecāki vēl tev tikai to labāko un palīdzēšana viņiem sagādā prieku.

Konnca, kas tur nožēlojams, ja vecākiem ir tāda iespēja?
Vai tad labāk ņemt kredītu (šajos laikos) un tad nezin kā apmaksāt to pēc tam, domāju ka vecākiem būtu grūtāk noskatīties uz to, kā viņa bērns strādā desmit darbos, bieži vien tā dēļ, pat neapmeklē to skolu, lai tik apmaksātu augstskolu.

Ja vēlāk velies, to naudu, kad sapelnīsi, jau vecākiem var atgriezt atpakaļ, vai piemēram uzdāvināt kaut ko lielāku (tādējādi neliekot pieņemt pliku naudu).
Es tā izdarīju un nejūtos slikta nedz savās, nedz vecāku acīs.

Kā jau meitenes raksta, tad tas atkarīgs no situācijas, ja tas viņiem neko nemaina, tad domāju, ka jā. Var jau arī tā, ka tu vecākiem naudu pēc tam pamazām atdod.

Jā... kāpēc gan ne? Tas nav nožēlojami.. Kad man būs bērni, centīšos maksimāli viņus atbalstīt un palīdzēt, jo, manuprāt, viņi jau ir tā dzīves lielākā jēga, kaut kas paliekošs :)

Ja jaunietis, kas uzskata sevi par pieaugušu cilvēku maksā pats, tad arī tā vērtība visam ir pavisam cita. Ir zināmi tādi 18 gadīgi čīkstuļi, kas strādāt nevar, jo redz par grūtu apvienot studijas un darbu, dzīvo vecākiem uz kakla, prasa pat pusdienu naudu.
Ja redzu, ka cilvēks strādā, mācās un dzīvo un cīnās ar saviem spēkiem, tad šos cilvēkus augstu vērtēju.

Raella
Ja runā par atdošanu, tad pavisam cita lieta. Bet tie, kas mācās, dzīvo un ēd par vecāku naudu - tā tāda parazitēšana vien ir.

konnca, tad dzīvošana pie vecākiem no 18 gadiem arī nav pieļaujama?

Jā, palīdzēšana sagādā prieku, bet visam ir savas robežas. Es zinu, kā mana mamma ikdienā taupa naudu. Tad nu viņa tagad gadu taupījusi grib man dzīvokli remontēt, lai gan viņas pašas dzīvoklī virtuvē vajadzētu remontu. Viņa jau, protams, gribēja labu, bet man sirds jau sāp no domas vien, ka cilvēks visu mūžu taupa kapeikas, bet pašam beigās nekas. Bija pamatīgs strīds, lai es viņu pārliecinātu par to, ka nevis vajag manu vannasistabu remontēt (to es pati izdarīšu, kad beigšu maksāt par studijām), bet gan viņas pašas virtuvi.

cik daudzi 18 gados (ar vidējo izglītību) strādā tik ietekmīgos darbos, ka var dzīvot paši, maksāt visus maksājumus un vēl studiju kredītu un vēl paralēli mācīties, paēst, apģērbties, varbūt izklaidēties?...khm....
Gribu viņus redzēt?(nu es šobrīd nerunāju par bagātnieku atvasēm, jo tiem bieži vien ir cits stāsts)

jā pieņemtu, jo kā jau laila2 divi sacīja, viņi vēl tev visu to labāko, turklāt nejau piespiedu kārtā viņi tev piedāvā, bet gan tapēc, ka paši to vēlas. :)

18 gados dzīvojot pie vecākiem vismaz ir pašam jāstrādā.

Es arī mācījos un dzīvoju par vecāku naudu.. Es šaubos, vai tas mani padarīja par sliktāku cilvēku. Ir jauki tuviniekiem vienam otru atbalstīt. Kāpēc studentam vakaros par grašiem strādāt un paralēli censties uzņemt labus rezultātus mācībās, ja ģimene var atbalstīt? Labāk tad jau izglītoties, dabūt labu darbu atbilstoši izglītības līmenim un palīdzēt vecākiem, kad būs jāpārtiek no mazās pensijas.. :)

Protams!

Es gan domāju, ka 24 gados jau pāris gadus būšu finansiāli neatkarīga no vecākiem - kādēļ neļaut mani iepriecināt?