Draudzenes.

Drizak tada veida vinas cel savu pasapzinu..

Man liekas, ka īsta un adekvāta draudzene necels savu pašapziņu uz cita cilvēka zemā pašvērtējuma.

Esi parliecinata, ka tas ir draudzenes?

varbuut tu veeleejies, lai tavas draudzenes sevi nemiileetu un buutu kompleksu pilnas, nelaimiigas? un ja tev patiik lieliit citus, var gadities, ka shaadi pievelc nevis taas, kas sevi miil, bet gan sievietes - narcisus, kuraam vajag kaadu, kas vinjas liela un apbriino.

Es neiebilstu ja mani kaut kā žēlo, jo tā pasaulē iekārtots. Bet ja mani sāk aprunāt aiz muguras un reizēm pat acīmredzami kaut kas uz to norāda, tad es gribētu saprast ko gudrāk darīt šajā situācijā, lai nepaliktu muļķes lomā, ja draudzību nav iespējams iznīcināt pavisam.

ja aprunaa, tad nav taas draudzenes. turklaat tie cilveeki, kas sevi patieshaam miil, ir pashpaarliecinaati,gudri un ir ar sevi harmonijaa, nekad neaprunaas nevienu. vinjiem tas nav vajadziigs. vinjiem ir svariigaakas lietas dziivee ko dariit.

Krista, taisnība par tiem narcisiem. Bet ir dažas, kuras, liekas, sevi pat ļoti mīl.

Augusta, no malas grūti pateikt, vai cilvēks patiesi sevi mīl vai nē. Visi sabiedrībā nes kaut kādu masku, ko noņem tikai mājās.
Ja viņas Tevi aiz muguras aprunā, tad tiešām padomā divreiz, vai tās ir patiesas draudzenes.
Bet tā vispār (ne par šo gadījumu) - var jau būt dažādi iemesli, kāpēc lai draudzētos. Te tika minēti - pašapliecināšanās, žēlums. Bet var arī būt, ka tās meitenes redz, ka Tu esi foršs cilvēks, un tāpēc draudzējas, varbūt mēģina iedrošināt Tevi, lai par sevi nedomā tik slikti.
Tu saki, ka Tev "izskatā tiešām nav par ko pacelt galvu" - ir ļoti maz cilvēku, par ko tā patiešām var teikt. Vairumā gadījumu ar attieksmi, piemērotu apģērbu, varbūt kosmētiku un - galvenais - smaidu - var ļoti daudz, ko mainīt cilvēka izskatā.

Skaidrs, ka aprunāšana nevēsta par draudzību.

Bet konkrēti par jautājumu, nebūt nav tā, ka šīs pelēkās peles vienmēr ir pelēkās peles. Nereti kompleksi ir tikai galvā. Un meitenēm, kurām deguns bīda mākoņus nereti nepieciešams cilvēks, kurš viņas norauj nedaudz pie zemes, jo raksturā nereti šīs pesonas ir pretējas - vienas piezemētas, otras trakas. Gluži kā jebkurās attiecībās cilvēki viens otru papildina.

Bez tam, mana labākā draudzene arī kādreiz bija kompleksu mākta un visādi citādi pārņemta ar sevis nīšanu. Kad iepazināmies, arī es nebiju nekāda pašpārliecinātā, bet no malas vienmēr ir izskatījies tieši pretēji - panākumi man nav sveši, tāpat arī ģīmis un augums ir citiem saistošs. Nekad neesmu noliegusi vai tieši otrādi prasījusies pēc komplimentiem. Tagad mana draudzene caur daudzām mūsu sarunām - kā es tieku galā ar to, kas dzīvo manā galvā ir iemācījusies pati sevi novērtēt. Un es ar viņu lepojos. :)

cloo
tu gribi teikt, ka meitene, kura par sevi rūpējas nedrīkst izvēlēties draugus balstoties uz iekšējo pasauļu saderību? tādā gadījumā, ja viņa izvēlētos draudzeni, balstoties uz to, ka viņa izskatās tik pat labi, kas gan tā būtu par draudzību??

Vairumā gadījumu ar attieksmi, piemērotu apģērbu, varbūt kosmētiku un - galvenais - smaidu - var ļoti daudz, ko mainīt cilvēka izskatā.

+++++

Nightberrii - drīzāk autore uzdod jautājumu - kas šādām meitenēm ir kopīgs, kas savstarpēji var vienot tik krasi atšķirīgi domājošas meitenes. Jo nevar noliegt, ka tas kā mēs uztveram sevi, kā mēs sevi pasniedzam vai pozicionējam, maina to kā mēs funkcionējam sabiedrībā - to kā sabiedrība mūs uztver. Secīgi, atļaušos precizēt - kas kopīgs klusai, malā sēdošai, nepārliecinātai personībai ar raksturā autoratīvu personu, kuras uzvedība ir skaļa, nereti izaicinoša tādejādi paužot savu pašpietiekamību.

Un Tu nevari noliegt, ka nereti nākas sastapt meitenes, kuru domāšana nestiepjas tālāk par pašas kosmētikas maciņu (maldīgi autoratīvās, vienkārši glītās) un pavērojot viņas pašu dabiskajā vidē, arī draudzenes ir domāšanā līdzvērtīgas. Būtībā, vairums šo meiteņu izvēlas kompāniju pēc izskata, maciņa biezuma un nevis savstarpējās raksturu saderības vai to spējas mijiedarboties harmoniski.

manas draudzenes ir skaistas,gudras un koptas meitenes.

Man reizēm pat nav skaidrs kā lai sabiedrībā funkcionēju kā normāla pašapzinīga personība, ja nepatīku lielākajai daļai cilvēku. Neesmu no tām, kuras pavisam nerūpējas par sevi, es diezgan daudz daru un domāju par to kā izskatos. Tad kad izdaru gandrīz maksimāli - nometu kādus kg, nosauļojos, sapošos, jūtos pašapzinīgāka, bet reti kurš to vispār novērtē. Tik grūti dzīvot, ja nepatīc tik daudziem. Gribētos sastapt patiešām patiesas draudzenes - sirds draudzenes, kuras ceļ mani, nevis izmanto. Nekad nav tā,ka vaina ir tikai vienā pusē, noteikti apzinos savu vainu, bet katrā ziņā tik skumji, ka dzīvē 'jābalansē' ar savu personību.

t.i. 'jābalansē' ar savu pašapziņu, pašvērtību

Augusta, par

ja nepatīku lielākajai daļai cilvēku

- negribas Tevi apbēdināt, bet - visticamāk (ja vien neesi izcila maita) lielākajai daļai par Tevi ir pilnīgi vienalga. Nekādu emociju. Tāpēc nevajag pārspīlēt.
Un kāpēc Tu to patikišanu vai nepatikšanu tik ļoti saisti tieši ar izskatu, ar to, cik daudz vai maz esi sapucējusies? Tev šķiet, ka tas ir vienīgais, pēc kā Tu tiec vērtēta? Tad vai nu kaut kas nav kārtībā ar Tevi, vai ar Taviem paziņām.
Starp citu, kādā veidā vispār kādam vajadzētu "novērtēt" to, ka Tu nosauļojies un saposies? Jā, piemēram, arī man būtu vienalga, vai Tu posies vai nē, jo man pat prātā neienāktu, ka Tu to dari tāpēc, lai to kāds novērtētu, nevis pati sevis (vai sava džeka) dēļ. Droši vien tā arī ir citiem cilvēkiem, ka viņiem nav ne jausmas, ka Tu domā, ka Tava pucēšanās uz viņiem attiecas, un gaidi kaut kādu novērtējumu.

'jābalansē' ar savu pašapziņu, pašvērtību

Nu tad nedari to. Necenties tik ļoti iepatikties cilvēkiem, kas Tevi vērtē ne pēc tā, kas esi, bet sazin, pēc kā cita.
Pēc kā Tu pati vērtē apkārtējos? Ja arī tikai pēc ārienes un tā, cik pašpārliecināti prot uzvesties, tad nav nekāds brīnums, ja Tavas draudzenes dara tāpat.
Taču, ja Tev svarīgas ir dziļākas lietas, tad man nav skaidrs, kāpēc 1) Tu pati sevi tā nevērtē (bet gan slīgsti kompleksos dēļ tā, ka esi iedomājusies - jo gandrīz noteikti, ka tā ir tikai attieksmes problēma - ka nespēj būt gana interesanta, pašpārliecināta vai kā citādi pielīdzināma tām savām draudzenēm, un 2) Tu nesameklē draudzenes, kuru sabiedrībā jūties labi un jūti atzinīgu vērtējumu.

Cilvēki ar lieliem kompleksiem visbiežāk jūtas komfortabli vai iederīgi, ja dzird no draugiem komplimentus. Ja viņu ausīm neglaimo viņi to uztver kā nepatiku, sāk justies vēl vaiāk nepāliecināti par savu izskatu utml. Protams, tā nav sabiedrības vaina un būtu pašam šādas lietas jārisina, tomēr fakts kā tāds pastāv - ja viņus neslavē, neliela un neatgādina cik smuki gan izskatās jaunā šalle, piemēram - viņi savu vērtību tā arī nekad nespēj apzināt.

Stellaglmr - jā, droši vien Tev taisnība. Vienkārši meitenei pašai jāsaprot, ka viņa ne ar ko nav sliktāka par tām, kas pa dzīvi iet ar augsti paceltu galvu un milzu pašapziņu.
Jo vismaz vairumā gadījumu tā ir, ka meitenes komplekso bez pamatota iemesla. Kamēr ir arī tādas, kam varbūt pat mazāk, kas ir dots, bet viņas ir pašpārliecinātas, jūtas par sevi labi un to prot labi parādīt.

Nightberrii - Pec autores uzrakstita rodas saubas, vai tur ir patiesa draudziba. :)