Tev var apskatīt plusus un mīnusus un izvērtēt:
PLUSI:
1.Notiks ciešāka integrācija ES (būs iespēja piedalīties Eirozonas valstu organizētajās tikšanās un aizstāvēt Latvijas intereses).
2. Straujāk attīstīsies ārējā tirdzniecība, jo būs vienota naudas vienība (eiro).
3. Ārējie darījumi kļūs lētāki, jo atkritīs valūtu konvertācija (šobrīd 93% izsniegtie kredīti ir eiro valūtā).
4. Sekmēs ārējo investīciju ieplūdi, jo zudīs valūtas maiņas kursa (arī devalvācijas) risks.
5. Vienkāršāki kļūs starptautiskie norēķini.
6. Sekmēs ekonomisko stabilitāti (noguldījumu drošība u.c.)
7. Māstrihtas kritēriju ievērošana (pasargās no augstas inflācijas).
8. Palielinās uzņēmēju konkurētspēju.
9. Pieaugs valsts vērtējums finanšu tirgos, iegūstot labākus kredītreitingus.
10. Valdības parāda apkalpošanas izdevumi būs lētāki, svarīgi, kādas būs % likmes: vai 2-2,5% vai 5-5,5%; starpība 10 gados Ls 1-1,4 miljardi (LB aprēķins), ko valsts pārmaksātu par parāda apkalpošanu.
11. Eiro ir pasaulē ļoti svarīga valūta.
12. Stiprinās uzticību valsts ekonomiskajai politikai.
13. Lielāka kļūs fiskālā atbildība.
14. kolīdz būšot eiro, Latvijā parādīšoties ieguldītāji, tie attīstīs uzņēmējdarbību, jo vairs nejutīšot valūtas riskus. Taču tas būs tiešais pluss investoram, vienalga, vācietim vai krievam, kurš te nāks un atvērs rūpnīcu vai veikalu. Viņam vajag nopelnīt eiro, nevis latus – lai mājās tos vestu savā kabatā, ja viņš nedzīvo Latvijā, bet tikai attīsta savu uzņēmumu.
15. ik pa pieciem gadiem uznākošajām Latvijas banku krīzēm. Ja paliekam ārpus eirozonas, tad ir skaidrs, ka mūsu bankas nevarēs ieķīlāt savus aktīvus un saņemt nepieciešamo aizdevumu no Eiropas Centrālās bankas, tāpat nesaņemsim krīzes gadījumā Eiropas stabilizācijas fonda naudu, kas paredzēta vien eirozonas valstīm un bankām.
16. visiem tiem Latvijā, kas aizņēmušies kredītus eiro (virs 80%), – ja Latvija iestājas eirozonā, tad to naudu, ko nopelna, varēs droši atdot parādos, nebaidoties, ka, latam krītot (atkal – nedod Dievs!), nepietiks parādu nomaksai.
MĪNUSI:
1. Valsts zaudēs neatkarību savas nauda lata izlaišanai apgrozībā.
2. Pāreja uz eiro var sekmēt inflācijas tempa palielināšanos.
3. ECB nosaka vienotu bāzes % likmi visām dalībvalstīm, neievērojot atsevišķu Eirozonas valstu ekonomikas attīstības līmeni (tas var būt dažāds).
4. Līdzdalība (maksājumi) Eiro glābšanas fondā) pārāk lieli. (LB – 150 milj. Ls 5 gadu laikā; Lembergs 4 miljardi eiro).
5. Latvijai ir grūtības izpildīt Māstrihtas kritērijus. Šobrīd ir tikai 1 izpildīts (ārējais parāds), bet tas līdz ar iestāšanās eiro zonā var pieaugt, jo, lai veiktu iemaksas eiro glābšanas fondā, Latvijai nauda būs jāaizņemas.
6. Eiro ieviešanas izmaksas atbilstoši LR FM aprēķiniem būs ievērojamas no 10,5 līdz 8,7 milj. Ls (Igaunijā bija 12,7 milj. Eiro).
7. Saskaņota ekonomiskā politika eirozonā apdraud valsts demokrātisku brīvību.
8. iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.
9. pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī.
10. eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.
11. Valstis ar ļoti atšķirīgām ekonomikām ir iespiestas kopējā sistēmā ar vienu, Eiropas Centrālās Bankas vienotajai valūtai oficiāli noteiktu procentu likmi. Atšķirību rezultātā dažas valstis zaudē konkurētspēju. Turklāt vienotā valūta slikti darbojas situācijā, kad eirozonas dalībvalstu ekonomikas ir tik atšķirīgas. Dažām valstīm rodas problēmas, bet ieviešot vienoto valūtu eiro, tās ir zaudējušas instrumentus, kas ļautu pašām veikt ekonomikas atveseļošanu.