Kā tikt skaidrībā?

Noteikti sakravā mantas un paslepus aizej, tas tiešām būtu gudrāk nekā vēl runāt ar viņu :-)

Es teiktu,ka rutīna. Un no tās ir jāizkļūst. nevajag strebt karstu.

Ja tā gadītos man, es noteikti kādas četras dienas pavadītu kur citur, ja vien dzīvojat kopā. tajā laikā atpūstos, palutinātu sevi, satiktos un izklaidētos ar draudzenēm. Lai džeks noilgojas pēc tevis un saprot, ka attieksme ir jāmaina. Bet, ja nekas nemainās pēc, piemēram, nedēļas vai vairāk, tad viss skaidrs.

Grūti jau ir, ja pretī ir nerunātājs. Bet vieglāk taču ir aizbēgt no problēmas nekā to risināt. Es noteikti nestrebtu karstu un neskrietu prom, bet censtos noskaidrot, ko var darīt lietas labā(ja var darīt..), lai situācija uzlabotos. Ja mēģinātu, bet otra puse necenstos, tad gan ietu prom. Ja otrai pusei vairs nav jūtas, arī ietu prom.. tur pārsvarā neko nevar labot.. :(

Dažreiz liekas, ka visām meitenēm ir tie lieliskie puiši, bet man...

Protams, jā, no sākuma jāmēģina parunāt un darīt ko lietas labā. turies! :)

Ta pofig, ka nav tendēts uz runāšanu.
Tev taču nav citas iespējas noskaidrot, kas noticis, kā pajautāt.
Sniegt atbildi uz vienu jautājumu taču viņš var!!
Vai jums tādas attiecības, kurās VISPĀR nerunā, tikai bučojas?

Dažreiz liekas, ka visām meitenēm ir tie lieliskie puiši, bet man...

Tu sevi nostādi kā upuri. Arī tev dzīvē var būt lielisks vīrietis, tev tikai tāds ir jāizvēlās.

Tā nerunāšana vairāk izpaužas "mēs nerunājam par attiecībām, lietām, kas mūs tajās nomāc utt".
Un bučoties? Atvadu buču ejot no rīta prom. :)

Izklausās pēc attiecībām ar manu pirmo draugu, bijām kopā 5 gadus... un bijām ļooti jauni...

Kā rīkoties, ja pēc 4 gadus ilgām attiecībām otrā pusīte paliktu vienaldzīga pret jums?

Iet prom.

Šanti-neko nesaprotu.. Kapēc pēc viņa domām esi slima? Un viens viņš vainīgs nevar but-pie vienaldzības pret Tevi.

modell, slima - slikti jūtos, nevaru paelpot, viss sāp. Var jau būt tās ir bērnišķīgas iedomas, bet kaut kādai empātijai tomēr jābūt, nevajag mani bāzties virsū, aiztikt, kutināt, knaibīt.

Par to vienaldzību - zini, ideālās sievas arī krāpj. Es nebūt nesaku, ka esmu ideāla, pat ne tuvu tam, un domas var mainīties. Vienā brīdī mīl, bet citā vairs ne. Notiek arī tā.

Šanti

No cik gadiem esat kopā? t.i. cik bija gadi kad iepazināties?

Varbūt izkalusās skarbi vai nepieņemami, bet es uzskatu, ka mīlestība var beigties, jo katrs attīstās savā tempā un virzienā, var pienākt brīdis, kad vairs nav tā kopējā ceļa. Nezinu, kāds ir Šanti gadījumus, bet noteikti vajag uzdot sev šos jautājumus, kurp jūs abi dodieties, kāds ir kopējais mērķis?

Roxy, pazīstam viens otru jau gadus 12, kopā esam no 20 gadiem.

redzi, varbūt viņš daļēji tādā veidā izpauž savas jūtas, tevi kutinot un bakstot. mēs ar draugu bieži viens otram tā daram. ja tu viņam īgni kko atbildi, ar laiku tas sakrājas, viņam apnīk gar tevi knibināties un viņš apvainojas. tā iespējams ir daļa no jūsu problēmas. izrunājies ar viņu. sākumā viņš noteikti negribēs runāt, pat paliks dusmīgs, bet pastāvi uz savu.
un es jau tavā vietā nebūtu katru reizi rakstījusi, kad būtu pamodusies. būtu pagaidījusi viņa sms ar jautājumu, kā es jūtos, kā gulēju u.tml. ja tu visu laiku tikai rakstīsi viņam, viņš pie tā pieradīs un aizmirsīs pats to darīt. vsp vīriešiem tas ir raksturīgi. nu ne visiem gan jau, bet man ir bijis tā, ka es rakstu, zvanu un tad kādu dienu neko. un tad nāk jautājums, kur pazudi utt. un beigu beigās puisis pats ir pateicis, ka vnk bija jau pieradis, ka es vnm uzrakstu.
diemžēl, tavu aiziešu viņš var traktēt dažādi un var nesaprast, ja tu neko nepateiksi.

Sany, nav jau tā, ka rakstu katru reizi, kad pamostos. Dažreiz nesanāk nakšņot mājās...

Nu vismaz manās ilgstošajās attiecībās bija tā, ka bija reāla rutīna, taču izšķirties arī nevarējām, jo pieradusm aarī nenormāls un pat tad ja uz pāris dienām šķirāmies nezinājām kur likties, jo pierasts bija dien dienā kopā visu ko darīt... varētu teikt, ka nemācejām dzīvot viens bez otra, bet kopā arī vairs nebija labi...

Pirmais bija mans bijušasi, kurš sāka ar vien biežāk atklāti teikt, ka nezin vai ir jūtas pret mani, bet nezin vai grib arī šķirties, nu pavēstīja, ka nu katrā gadījumā kaut kas nav labi... protams man sāpēja sirds, domāju ka pasaules gals klāt, ka es tak viņu mīlu utt.. un nevar taču tā būt ka pieradums...

Nu lūk, bet tad notika tāds neliels interesants pavērsiens dzīvē un satiku vienu foršu puisi, pāris gadus vecāku par mani, kurš strādāja interesantu darbu, kuram es interesēju, un kurš man atvēra acis, ka pēdējie veseli 2 gadi tomēr bija dzīvoti pieraduma pēc rutīnveidīgu dzīvi ar cilvēku pret kuru izrādījās man nav ne mazāko jūtu...

Tomēr, kad paiziņoju, ka šķiramies un es esmu tā kas grib beigt to visu, čalis kurš iepriekš ļoti bravūrīga teica, ka nezin vai ir jūtas utt.. burtiski sabruka, teica ka mīl utt...

Mans secinājums... jūtas abiem bija zudušas... nepratām dzīvot bez šīs kopdžives un rutīnas... mani no šīs rutīnas izvilka jaunais čalis, līdz ar to no manas puses nebija nekādu emociju... bet čalim nebija ar ko šo rutīnu aizstāt palika kā no laivas izmests, un nezināja ko iesākt jo bija nenormāls pieradums...

Jums varbūt jāmēģina tomēr izrunāties, cik liela ir jūsu mīlestība, cik liels pieradums, un ko jūs nākotn'\e plānojat... jo jūs esat satikušies pirms pieaugšanas... un tā kā tagad jau jums sanāk 24 gadi tad nu ir pamainījušās gan dzīves vēr'tibas gan viss kas cits ( es pieļauju) un varbūt jums tomēr jāiet katram uz savu pusi, varbūt nē... parunājat par to..

zini, es domaju,ka tev vajag vai nu kaut kur prom abut no vina, lai vins sailggojas(ja bus tiesi preteji-laimigs, ka aizvacies, tad zini, ka neka jums tur nebus). un es domaju,ka vilsabaka taktika ka noturet virieti ir no vina atsvesinaties, nevis list ap kaklu izmisigi, diedelejot milestibas drupacas.