Man ļoti patīk thehaunteddoll komentārs, man ļoti bieži ir tāda stila pārdomas par dažādām tēmām. :D
Es, protams, arī gribētu satikt vienu puisi, ar kuru nodzīvošu visu mūžu, kurš mani mīlēs un būs sajūta, ka nu ir īstais. Bet, manuprāt, vairāk nekā skaidrs, ka šāda iespēja ir ļoti maza, jo dzīve nesīs dažādas grūtības, arī, iespējams, krāpšanas utt. un tad ir jāspēj visi šie konflikti nolīdzināt, rast kompromisu, piedot.. Tas nevienmēr var sanākt.
Un sajūta par īstumu - tā ir tikai mūsu pašu radītā sajūta, iedomas. Manuprāt, daudziem cilvēkiem ļoti patīk visu sarežģīt (es pie tiem piederu) un meklēt jēgu, zemtekstu tur, kur tās nav. Vienkārši ir cilvēki, kas mums patīk, kuros mēs iemīlamies un ir cilvēki, kas nepatīk, kuri nav mums līdzīgi domāšanā. Bet tādu cilvēku ir daudz! Mēs neesam tik unikāli, lai būtu tikai viens vienīgs cilvēks uz šīs plašās pasaules, kas mums derētu. Nesanāks ar vienu, sanāks ar citu un, iespējams, pat daudz labāk (lai gan, protams, sev to reizēm ļoti grūti ieskaidrot, vismaz man noteikti).
Un vēl ir taču plaši pazīstama atziņa, ka katrs cilvēks mūsu dzīvē mums kaut ko iemāca vai sniedz. Kad tas ir izdarīts, viņš pazūd. Tāpat arī šie it kā īstie un vienīgie var pazust, jo būs izpildījuši savu uzdevumu. Un ja tic īsto un vienīgo teorijai - ko darīt tad, ja šis cilvēks nomirst? Vai sērot visu mūžu un būt vientuļai? Manuprāt, absolūti VISS norāda uz to, ka nav kāda cilvēka, kas mums ir domāts. Ir tikai mūsu attieksme un tas, kādu nozīmi šai mīlestībai piešķiram.
344
