Nakts ir mans laiks.
Ar ex dragu visi piedzīvojumi sākās šādi - Nāc lejā, es pie tavas mājas. Parasti diennakts tumšajā laikā. Tad sēžos mašinā un viņš prasa kur gribu braukt, braucām uz jūru miglas laikā kāpās, kur nedrīkst braukt, braucām ziemā slidināties pa stāvlaukumiem, braucām uz Gauju, kur viņa ģimenei pieder vasarnīca, staigājām pa visādiem būvlaukumiem, kur pieeja pārējiem liegta. Braucām visur un darījām visu ko gribējām, spontāni. Visforšāk bija kad teicu, ka gribu ēst, biju domājusi, ka brauksim uz kādu tuvāko DUS, bet tā vietā aizbraucām uz J;urmalas kkādu diennakts restorānu.
Bija man tāds draugs, kurš mani ar labāko draudzeni veda uz maķīti naktī. Mēs dzīuvojām 60 km attālumā no tuvākā mc.
Vienreiz sakāpām ar draugiem busiņā un naktī braucām uz Salaspils koncentrācijas nometni, tas bija fakin bailīgi, bet viena no naktīm, ko nekad neaizmirsīšu.
Pirms pāris gadiem vasarā, kad bija zvaigžņu lietus, izgāju ārā skatīties, apgūlos uz māšinas, lai labāk redz, aizmigu un pamodos no rīta :D
Vēl jau viss bērnībā piedzīvotais. Dievinu naktis. :)